Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 57
Ingūna Mieze, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES vides un okeānu komisārs Virgīnijs Sinkēvičs septembrī “Latvijas Avīzei” strikti paziņoja, ka kūdra nav atjaunojams resurss un tāpēc kūdras izstrāde un izmantošana visā Eiropā tomēr tiks liegta. Viņš gan mierināja, ka Īrija jau ir atradusi alternatīvu. Tas nozīmē, ka dārzkopji un sēņu ražotāji varētu atviegloti uzelpot, bet vai tiešām tā ir?
Zaļajā salā kūdras jautājums šoruden strauji aktualizējās pēc tam, kad medijos parādījās ziņas par to, ka Īrijai piegādātas 3600 tonnas kūdras no Latvijas.
Dārzkopji un sēņu ražotāji sacēla pamatīgu sašutuma vētru, apgalvojot, ka kūdras importēšana ir pilnīgi nepieņemama un absurda, kā arī ir pretrunā ar paaudzēm ilgu vēsturi un kūdras ieguves tradīcijām. Turklāt sēņu ražotāji paziņoja, ka audzēšanas procesā ir derīga tikai svaigi rakta kūdra, līdz ar to importētās izmantošana nav iespējama.
Saspīlētās attiecības starp valdību un abām nozarēm ilgst kopš 2019. gada, kad Īrijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka kūdras komerciālā ražošana ir jāpārtrauc.
Valdība izveidoja īpašu neatkarīgu komisiju, kurai tika uzticēts izpētīt problēmas, ko radījis Īrijas pēkšņais lēmums, izvērtēt situāciju un iespējamās alternatīvas. Tās ziņojums vispirms tika gaidīts šī gada septembra beigās, bet pēc tam iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz oktobra beigām.
Novembra vidū medijos parādījās informācija, ka komisijas ziņojums ir iesniegts Mājokļu, pašvaldību un mantojuma departamentam, taču tā saturs joprojām nav oficiāli publiskots. Departaments ir atteicies to komentēt pirms publicēšanas.
Laikraksti “The Irish Times”, “Irish Independent” un ziņu aģentūra “PA News Agency”, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja, ka ziņojums iesaka Īrijas valdībai izbeigt kūdras importu, un norāda, ka kūdras ražošanu varētu daļēji atjaunot, lai risinātu problēmas, ar ko saskaras dārzkopības nozare.
“Ir būtiski vismaz īstermiņā nodrošināt īru kūdras pastāvīgu piegādi profesionālajai dārzkopības nozarei Īrijā un, vēlams, no īru purviem, lai dotu pietiekamu laiku alternatīvu audzēšanas substrātu pētījumiem,” teikts ziņojumā.
Tajā arī pausts aicinājums palielināt finansējumu šiem pētījumiem un pausta cerība, ka alternatīvas varētu sākt plaši izmantot dārzkopības nozarē nākamajos piecos līdz desmit gados.
Komisija iesaka, ka kūdras izmantošana dārzkopībā “būtu pakāpeniski jāizbeidz līdz 2030. gadam vai, vēlākais, līdz 2035. gadam, ja būtu pieejami alternatīvi materiāli”.
Izskatās, ka ES vides un okeānu komisārs Virgīnijs Sinkēvičs ar savu paziņojumu par Īrijā atklāto kūdras alternatīvu ir krietni pasteidzies. No pieejamās informācijas ir noprotams, ka pētījumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem un visi eksperimentālie kūdras analogi ir atzīti par pārāk dārgiem.
