Kudors: Jābūt domāšanai Aukstā kara kategorijās pret Krieviju 64
“Es varu tikai izteikt cerību, ka karš mobilizēs stratēģisko domāšanu. Domāšanai jābūt Aukstā kara kategorijās pret Krieviju,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” sacīja politologs Andis Kudors. Viņš atzīst, ka jau pāris gadus iepriekš rakstījis par stratēģisku nepieciešamību iegrožot Krieviju un pārtraukt Rietumvalstu fatālās runas, kas tobrīd skanēja.
Jau vēstīts, ka neoficiālais saraksts ar Latvijas amatpersonām, pret kurām Krievija ierosinājusi politiski motivētas lietas, parāda, ka Krievija turpinās iebiedēt un radīt neērtības kaimiņiem, šādu vērtējumu trešdien pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidents norādīja, ka ziņas par sarakstu viņu nedz izbrīnīja, nedz pārsteidza. Viņš vērsa uzmanību, ka jau 2022.gada nogalē Ārlietu ministrija (ĀM) gan ar oficiāla paziņojuma palīdzību, gan rakstiski vēršoties Saeimā un attiecīgajās pašvaldības brīdināja, ka bijušie un esošie deputāti, amatpersonas var tikt pakļauti Krievijas provokācijām un darbībām saistībā ar 2022.gadā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, balsojot par padomju okupācijas simbolu nojaukšanu. Rinkēvičs atgādināja, ka pērn Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt bijušo Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski vizītes laikā Kirgizstānā.
“Ir absolūti nepieņemami vērsties pret neatkarīgu valstu amatpersonām par lēmumiem, ko tās pieņēmušas savās valstīs, ievērojot savas valsts likumus. Tas tikai parāda, ka Krievija turpinās darīt to, par ko esam daudzreiz runājuši un brīdinājuši – iebiedēt un radīt dažāda veida neērtības. [..] Mēs neļausim sevi iebiedēt,” uzsvēra Valsts prezidents.
Rinkēvičs žurnālistiem pauda, ka papildu sarunu vērts ir jautājums, vai masu medijos pašlaik ir pieejama visa datubāze. Viņš atzīmēja – ja amatpersonas šajā sarakstā savu vārdu neatrod, bet ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, nevar izslēgt, ka tās ir meklēšanā. Valsts prezidents aicināja būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, ja ir vēlme ceļot ārpus Eiropas Savienības, NATO un OECD valstīm un šajos nemierīgajos laikos konsultēties ar ĀM.
LETA jau rakstīja, ka neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums “Mediazona” apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par “ārvalstu algotņiem”, kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
“Mediazona” noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas “Saskaņa” deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.
Meklēšanā izsludināti 13.Saeimas deputāti no “Konservatīvo” frakcijas Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.
No “Jaunās vienotības” frakcijas sarakstā iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.
Meklēšanā izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.
Savukārt no “Attīstībai/Par!” frakcijas meklēšanā izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.
Sarakstā ir Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.
