Histērijas pamatā rokasgrāmata 0
Tomēr šajā gadījumā uzbrukumi KP ir baltiem diegiem šūti, jo iestāde nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pašvaldību izdevumiem un nemaz nedrīkstētu to darīt. Savulaik Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pat vērsusies padomē ar lūgumu ierobežot pašvaldību izdevumus, bet saņēmusi atteikumu. “Bizness.lv” saceltās histērijas pamatā ir KP topošās vadlīnijas (rokasgrāmata) valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem. Tajās kā viens no piemēriem aplūkota pašvaldību avīžu izdošana un ar to saistītais risks kaitēt konkurencei, bet tas arī viss.
Reaģējot uz sacelto ažiotāžu, KP izplatīja ziņojumu, kurā norāda, ka nekad nav iebildusi pret pašvaldību izdevumiem. “Tā kā visiem iedzīvotājiem nav pieejams internets, ir saprotami un atbalstāmi pašvaldību centieni atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus viņiem ērti pieejamā veidā, kas bieži var būt arī drukātā formātā,” teikts padomes paziņojumā. Vienlaikus gan iestāde norāda, ka iebilst pret pašvaldību iesaisti mediju biznesā un jo īpaši pret pašvaldību mediju konkurēšanu ar privātajiem medijiem reklāmas un sludinājumu tirgū, jo finansējums no domes budžeta pašvaldības medijus nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Proti, tie reklāmu un sludinājumu publicēšanu var piedāvāt bez maksas vai par ievērojami zemāku cenu, tādējādi mazinot privāto mediju pastāvēšanas iespējas. Savukārt, ja pašvaldība savā avīzē reklamē vai nepamatoti izceļ sev piederošas kapitālsabiedrības, tiek kropļota godīga konkurence arī starp šīm kapitālsabiedrībām un to konkurentiem.
Vēstule līdz ministrei nav tikusi
Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola šādu vēstuli neesot saņēmusi. “Konkurences padomes vadītājas Ābramas profesionalitāti es augstu vērtēju. Padome pēc mana lūguma ļoti nopietni domā, kā uzlabot komunikāciju ar pašvaldībām,” informēja ministre.
Mēģināju sazināties ar “Bizness.lv” pārstāvi Aneti Jansoni, kas protesta vēstulē norādīta kā kontaktpersona, lai noskaidrotu atbildes uz vairākiem jautājumiem: kādēļ parakstītāju vidū parādās pašvaldības, kas nav paudušas atbalstu šai akcijai? Pret kādu tieši KP lēmumu šis protests vērsts? Vai un kad tas iesniegts ministrei Reizniecei-Ozolai? Kādus solītos soļus portāls spers, ja nesagaidīs vēlamo reakciju no ministrijas? Pa norādīto mobilā telefona tālruni atbildēja “portāla” kāda cita darbiniece, kas samulsa no uzdotajiem jautājumiem un solīja, ka atbildes tikšot atsūtītas e-pastā. Divu dienu laikā gan nekādas ziņas vairs nesaņēmu.
Pašvaldības nesaskata problēmu
Manis aptaujātās pašvaldības neslēpj, ka izdod savus izdevumus, bet nesaskata tur neko sliktu. Tās noliedz, ka šajās avīzītēs tiktu publicētas maksas reklāmas vai privātpersonu sludinājumi.
“Varētu jau domes informāciju publicēt komerclaikrakstos, bet tad mums tāpat būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda vietas pirkšanai. Turklāt, iespējams, tādējādi mēs nemaz nesasniegtu tik lielu auditoriju, jo ne visi var atļauties šos laikrakstus abonēt. Mūsu novada vēstīs publicējam tikai pašvaldības rīkoto pasākumu reklāmas,” teica Smiltenes mērs Gints Kukainis.
“Savu avīzīti “Dundadznieks” izdodam kopš 2001. gada. Šajā laikā nav bijuši nekādi konflikti ar vietējo laikrakstu “Talsu Vēstis”, esam iemācījušies strādāt, viens otru netraucējot. Maksas sludinājumus un reklāmas neliekam,” teica Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns.
Vairāki pašvaldību vadītāji savu preses izdevumu aizstāvībai piesauca faktu, ka valsts taču arī no budžeta finansē Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, kas turklāt joprojām piedalās reklāmas tirgū. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Sanita Jemberga gan šo argumentu noraida kā absolūti nepamatotu. “Sabiedriskie mediji sniedz ne vien nacionālā mēroga ziņas, bet arī reģionu jaunumus. Līdz ar to pašvaldību tēriņi preses izdevumu izdošanai uzskatāmi par nelietderīgiem,” teica S. Jemberga. LŽA pašlaik apkopo informāciju par zaudējumiem, kas reģionālajiem laikrakstiem radušies pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ, un apsver domu vērsties tiesā.
