Kučinskis slāpē domstarpības ar “pārrakstīšanos” 6
Ministru prezidents Māris Kučinskis otrdien paziņoja, ka esot notikusi “pārrakstīšanās” nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018. – 2020. gadam. Tas, ka veselības aprūpei plānots novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, neesot taisnība. Nekas gan neliecina, ka Finanšu ministrija (FM), kuras vadībā tiek izstrādāta nodokļu reforma un valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, būtu tik rupji “pārrakstījusies”.
Ministrijas mājas lapā internetā var izlasīt, ka šo pamatnostādņu projektā, kas ir publiskots un izsniegts visām ministrijām, fiksēta apņemšanās “vidējā termiņā iezīmēt 1% no sociālajām iemaksām veselības finansēšanai”. Pirms tam šāda vienošanās tika panākta 28. februārī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kur FM prezentēja nodokļu reformas projektu, un arī ar to var iepazīties internetā. Bet te pēkšņi valdības vadītājs paziņo, ka esot notikusi “pārrakstīšanās”, turklāt tik svarīga politiska dokumenta projektā.
Viens ir tas, kas notiek publiski, bet otrs – aiz koalīcijas padomes durvīm. Jau pirms divām nedēļām koalīcijā panākta vienošanās, ka sociālo nodokli neaiztiks. Tas nav nekāds pārsteigums, jo bija sagaidāms, klausoties, ko par šo ideju saka labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Viņš kategoriski nostājies pret to, ka daļa no sociālajām iemaksām varētu tikt novirzīta medicīnai, jo jau 2019. un 2020. gadā sociālais budžets būs ar negatīvu zīmi, un to apliecina arī valdībā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2017. – 2020. gadam. “Tās nav manas iegribas, bet gan reāli finanšu rādītāji, kas to apstiprina,” norādīja labklājības ministrs, piebilstot, ka jautājums ir par metodi, kur un kā atrast naudu veselības aprūpei, un tas ir Finanšu ministrijas uzdevums. Lai koalīcija konceptuāli atbalstītu nodokļu reformu, bija jāatsakās no 1% iezīmēšanas, kas veselības aprūpes budžetā ienestu ap 85 miljoniem eiro. Ja zināms, ka medicīnai papildus nākamgad būtu nepieciešami ap 300 miljoniem eiro, no iezīmēšanas nebūtu būtiska finansiāla pienesuma. Lai nesaasinātu domstarpības koalīcijā, sociālā nodokļa iezīmēšanas ideju Ministru prezidents nosaucis par “pārrakstīšanos”. Bet, ko par to saka veselības ministre Anda Čakša, neizdevās noskaidrot, jo viņa devusies atvaļinājumā, acīmredzot lai izvairītos no nevajadzīgām domstarpībām.
Šodien valdības vadītāja izveidotajā nodokļu reformas darba grupā tiks apspriests cits veselības aprūpes finansēšanas avots, proti, sociālā nodokļa likmes paaugstināšana strādājošajiem no 34,09% līdz 35%. Bet pirms tam Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti tiksies ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai padiskutētu par šo priekšlikumu, pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Taču, lai to īstenotu, Veselības ministrijai skaidri un nepārprotami ir jāpasaka, kādi uzlabojumi veselības aprūpē ir gaidāmi – vai samazināsies, piemēram, pacientu iemaksas, rindas pie speciālistiem utt., norādīja komisijas priekšsēdētāja. Finanšu ministre ir publiski sacījusi – ja palielina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, ir jāatrod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.
M. Kučinskis vakar LNT raidījumā “900 sekundes” uz jautājumu, kur ņemt veselības aprūpes jomai nepieciešamo naudu, sprieda, ka ir nodokļu grupas, kur paredzētas izmaiņas, un radušies papildu līdzekļi varētu tikt novirzīti veselībai. “Domāju, atradīsim līdzekļus tādā apjomā, lai 2018. gadā būtu darba algu pieaugums,” sacīja Kučinskis.
Cits solījums no finanšu ministres, proti, atrast naudu pašvaldībām, izskanējis arī vakar rīkotajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēdē. Lai saņemtu LPS atbalstu reformai, pašvaldības vēlas zināt, kā tiks kompensēti kopējie pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kas, īstenojot nodokļu reformu, samazināsies. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka 2018. gadā ieņēmumi no IIN būs par 99 miljoniem eiro mazāki nekā šogad, ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa saruks par 321 miljonu eiro. Savukārt ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa pieaugs par 113 miljoniem eiro, no akcīzes nodokļa palielinājuma degvielai – par 40 miljoniem eiro, nodokļa pieauguma izlozēm un azartspēlēm – par 9 miljoniem eiro, bet no citiem nodokļiem, ko ministrija nav atšifrējusi, – par 32 miljoniem eiro. Par 104 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi tiek prognozēti arī no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šīs, izņemot pēdējo, varētu būt tās nodokļu grupas, uz kurām cer valdības vadītājs un no kurām varētu papildināt medicīnas un pašvaldību budžetu. Ja ņem vērā, ka medicīnai ir nepieciešami papildu ap 300 miljoniem eiro, tad pieminētie cipari neliecina, ka tur šāda summa ir atrodama.
