Kučinskis skaidro, kā tika “atrasta” trūkstošā nauda budžetam 3
Šogad sākotnēji budžets rādījās diezgan pesimistiskā krāsā, bet tomēr tika atrasti apmēram 60 miljoni, ko ministrijas varēja novirzīt. Neņēma jau nevienam nost, bet ministrijas varēja novirzīt tam, ko gribēja no jauna, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, skaidrojot budžeta pieņemšanas un trūkstošās naudas “atrašanas” procesu.
Kučinskis norādīja, ka jau otro gadu Finanšu ministrijā tiek izveidota grupa, kura vērtē katras ministrijas tēriņus un rezerves. Tas tiek darīts pirms tiek izskatīti ministriju pieprasījumi jaunajam budžetam. Tādējādi budžetam tika atrasti veseli 60 miljoni. “Šogad sākotnēji budžets rādījās diezgan pesimistiskā krāsā, bet tomēr tika atrasti apmēram 60 miljoni, ko ministrijas varēja novirzīt,” sacīja Ministru prezidents.
Premjers uzskata, ka tas ir tikai “dabiski”, ka ministrijas vēlas “sēdēt” uz tām pieejamajiem līdzekļiem, tādējādi veidojot rezerves. “Tā, iespējams, ir tāda psiholoģija – ja man kaut kas kaut kur ir, tad es labāk pietaupīšu – varbūt noderēs citur – un mēģināšu kaut ko vēl dabūt no kopējā maciņa klāt,” skaidroja Kučinskis.
Kučinskis norādīja, ka novirzīšanas mehānisms ir labs, jo ne vienmēr izdodas iztērēt kādai programmai paredzētos līdzekļus, tomēr tie var noderēt citur. Kā piemēru premjers minēja ažiotāžu par bērnu brīvpusdienām. “Bērnu brīvpusdienu nauda izrādās bija ieekonomēta. Bet viss notika stingri pēc noteikumiem – bērnu skaits, summa. Tātad, ja bija ieplānots uz vairāk bērniem, bērnu vienkārši bija mazāk,” raidījumā sacīja Kučinskis.
Šādi ietaupot naudu, rodas rezerves, kuras vēlāk tiek novirzītas uz jauno budžetu. Premjers ir pārliecināts, ka šāds mehānisms ir efektīvs: “Pirmajā gadā jau bija skaidrs, ka tas ir labs mehānisms, un arī šogad, kad izgāja cauri ar katru ministriju, viņi arī paši atrada iekšējās rezerves. Šis mehānisms ir ļoti labs.”
