Kučinskis nav devies uz Eiropadomes sēdi par “Brexit”; Latvijas vietā balsos Igaunija 0
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien nepiedalās Eiropadomes sanāksmē, kurā plānots Eiropas līderu balsojums par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” līgumu, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Kučinskis uz Eiropadomes sēdi nav devies personīgu apstākļu dēļ.
Vaivars skaidroja, ka šādos gadījumos, kā to regulē ES normatīvie akti, dalībvalsts deliģē savu balsi citai dalībvalstij. Latvijas vietā balsos Igaunija. Kučinskis ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu pārrunājis Latvijas pozīciju “Bexit” jautājumā un deliģējis nodot savu balsi Igaunijas premjeram.
Jau vēstīts, ka iepriekš Lielbritānijas un ES sarunvedēji panāca vienošanos par “Brexit” līguma nosacījumiem, ko Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabinets pēc vētrainām debatēm piekrita atbalstīt. Vienošanās projekts vēl jāapstiprina visām 28 ES dalībvalstīm un Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam.
Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju,
uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
Šonedēļ Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju saistībā ar līgumu par “Brexit”. Pēc valdības sēdes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) informēja, ka Ministru kabinets atbalstīja gan “Brexit” līgumu, gan arī ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību politiskās deklarācijas projektu, kas iezīmēs pārejas periodā veicamos darbus. Pēc ministra teiktā, “Brexit” līgums ir juridiski saistošs, turpretī deklarācijas projekts ir sava veida nodomu protokols, par ko vēl gaidāmas detalizētas diskusijas.
“Abos dokumentos ir sasniegts maksimālais, kas šajā situācijā ir iespējams. Dokumentos ir ievērotas visas mūsu intereses, tostarp jautājums par valsts piederīgo statusu, ekonomiskajām attiecībām utt. Savukārt, runājot par nākotnes attiecībām, mūsu pamata intereses ir, lai ES un Lielbritānija būtu maksimāli ciešas partneres gan politiskajā, gan ekonomikas, gan aizsardzības jomās,” atzina ārlietu ministrs.
Rinkēvičs skaidroja, ka Eiropadome balsos par “Brexit” līgumu, kas pēc tam būs jāratificē Lielbritānijas un Eiropas parlamentiem. “Tikai tad, ja abi subjekti būs ratificējuši līgumu, varēs apgalvot, ka vienošanās ir stājusies spēkā. Līdz tam nevaram atslābt un jāgatavo plāns “B” gadījumam, ja kaut kas noiet greizi,” piebilda ārlietu ministrs.
Vaicāts par iespējamām problēmām līguma ratificēšanas procesā, Rinkēvičs atzina, ka Eiropas Parlamentā nevajadzētu būt problēmām ar līguma ratificēšanu, turpretī jārēķinās ar situāciju Lielbritānijā, kur tiek pausta neapmierinātība ar līgumu. “Ratifikācijas process Lielbritānijā varētu sākties decembrī, bet patlaban nevar izslēgt iekšpolitiskus satricinājumus Lielbritānijā,” sacīja ministrs.
2016.gada jūnijā referendumā Lielbritānijā vairākums dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Lielbritānija atstās bloku nākamā gada 29.martā.
