Kučinskis: Nākamo gadu nāksies iesākt ar “pagaidu budžetu” 0
Valdība aicinās parlamentu pieņemt likuma grozījumus 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai.
Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019.gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.
Tāpēc valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par to, kā risināt problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.
Minētās problēmas rosināts risināt ar grozījumiem Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantā,
kurā plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.
Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Tāpat paredzēts nodrošināt izdevumus valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, jo, viņaprāt, no nākamā gada sākuma ir jānodrošina tiesnešu atalgojuma pieaugums, kam, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) aplēsēm, nākamgad nepieciešami papildu 8,9 miljoni eiro. Rasnačs vienlaikus aicināja par minētajām likuma izmaiņām sākt sarunas ar Saeimas Budžeta komisiju.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) akcentēja, ka, risinot jautājumu par tiesnešu algām, jāņem vērā, ka iepriekš pieņemts lēmums, kas paredz izmeklētāju algas pielīdzināt tiesnešu un prokuroru algām.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) atbalstīja priekšlikumu, ka 2019.gada pagaidu budžeta izdevumos tiks ņemtas vērā vidējā termiņa budžetā paredzētās izmaksas,
jo gadījumā, ja nākamā gada izdevumi mēnesī nevarētu pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas, nepietiktu naudas pensiju palielināšanai. Reirs uzsvēra, ka likuma grozījumi atrisinās virkni problēmu.
Kučinskis aicināja ministrus lemt par turpmāko taktiku minēto likuma grozījumu virzīšanā – ļaut par tiem lemt valdībai vai tomēr aicināt FM likuma grozījumus iesniegt Saeimas Budžeta komisijai, kas izmaiņas apstiprināšanai Saeimā varētu virzīt kā savu iniciatīvu. Ministri vienojās atbalstīt priekšlikumu, ka likuma grozījumi ieteikuma vēstules formā tiks nosūtīts Saeimas Budžeta komisijai, lai tā FM piedāvātos likuma grozījumus virzītu apstiprināšanai kā savus.
Jau ziņots, ka pēc FM iepriekš skaidrotā, gadījumā, ja nākamā gada sākumā nestāsies spēkā 2019.gada budžets, sagaidāma virkne problēmu, piemēram, Valsts prezidents nesaņems atalgojumu, netiks nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātajai pedagogu darba samaksai, nebūs iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām.
Tāpat bez 2019.gada budžeta nebūs iespējams nodrošināt spēkā esošo normatīvu izpildi pensiju un pabalstu jomā,
nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu sociālās apdrošināšanas jomā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un attiecīgās mērķa grupas skaita izmaiņām, kā arī nebūs noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
“Ja nekas netiek mainīts, tad pastāv risks, ka izdevumi mēnesī pasākumu īstenošanai vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada apropriācijas ir nepietiekoši, lai nodrošinātu, kaut vai, piemēram, pedagogu palielinātās algas ar 2018.gada 1.septembri nemainīgā līmenī arī 2019.gadā. Tādējādi samērā īsā laikā ir nepieciešams izdiskutēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu valsts funkciju nepārtrauktību,” norādīja FM.
