Kučinskis: “Jauno seju” pieprasījums politikā reizēm kaitina 5
23.08.2013 LETA
Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, intervijā apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.
Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, “jauno seju” pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā – neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.
Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums – kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.
Reģionālo partiju rašanās, kuru dibināšana pirms vēlēšanām bija kļuvusi teju par modes lietu, pēc Kučinska domām, bija objektīva. Nevarēja būt savādāk, jo lielo partiju reitingi svārstījās ap sešiem procentpunktiem. Reģionos cilvēki neieredz visas centrālās partijas, bet pozitīvi novērtēja vietējo politiķu “atgriešanos pie zemes”.
“No lielā politiskās demokrātijas procesa, reģionālo partiju dibināšana nav pareizs un ilgtermiņā stimulējams process, bet reti kur pasaulē valdošajām partijām ir tik zemi reitingi. Nu, ko mēs zinām, piemēram, par “Vienotību” reģionos? Reformu partijas praktiski nav vispār.” Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) labie panākumi pašvaldību vēlēšanās, pēc Kučinska domām, izskaidrojami ar to, ka viņiem ir daudz atbalstītāju mazajos novados, jo ZZS savulaik strikti iestājās pret pagastu piespiedu apvienošanu novados, tāpēc visi tie, kas negribēja reformēties, stājās ZZS. Tā bāze ir saglabājusies un deva rezultātus vēlēšanās,” uzskata Kučinskis.
Izveidot vienotu un ietekmīgu reģionu partiju, kura būtu pārstāvēta nākamajā Saeimā un varētu pa tiešo aizstāvēt pašvaldību intereses, pēc Kučinska domām, ir ļoti grūti izdarāms darbs. Izveidot vēlēšanās konkurētspējīgu partiju varētu, bet, ilgtermiņā tādai partijai būs ārkārtīgi grūti strādāt un īstenot solījumus par pašvaldību interešu aizstāvību, domā LLPA izpilddirektora vietnieks. Cilvēki reģionālajās partijās tomēr pārstāv ļoti dažādas intereses. Kučinska skatījumā, izveidot vienotu reģionu partiju ar pietiekami plašu pārstāvniecību ir iespējams, bet tikai tad, ja vispirms tiek izveidots partijas kodols. “Neslēpšu, arī man būtu interese strādāt pie tāda projekta,” saka Kučinskis.
Bet paliek jautājums – kas ir ar Rīgu? Pēc Kučinska domām, bez Andra Amerika partijas “Gods kalpot Rīgai” būs grūti izveidot spēcīgu reģionu partiju. Domāju, ka “Reģionu alianses” sapņi par tās pārstāvniecību Saeimā ir tikai sapņi.
Reģionu partiju līderi ir kļuvuši par mēriem. Jautājums ir, vai reģionu partijām ir pietiekami plašs sastāvs, lai varētu tikpat mērķtiecīgi doties uz galvaspilsētu iekarot parlamentu. Tomēr, ja vienotas reģionālās partijas kodols rastos, šī iecere var kļūt reāla, ir pārliecināts Kučinskis. Taču tā vietā, lai vienotos, vietējās partijas pagaidām izvēlas vieglāko ceļu, kas izrādījies gana efektīvs partijai “Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partijai, – iet uz Saeimas vēlēšanām kopā ar kādu lielu partiju, kam ir bāze un pieredze.