Kučinskis: Ir jautājums, vai VARAM ir pašvaldību ministrija 0
Ja pašā sākumā bija cerības un optimisms par pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (RP) darbu ar pašvaldībām, tad tagad ir jautājums, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) “ir mūsu ministrija vai nav”, – intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (NRA) izteicies Lielo pilsētu asociācijas (LPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.
Pašvaldībām laika lielāko daļu nākas pavadīt, oponējot ministra neapdomīgajiem priekšlikumiem. “No iepriekšējiem pašvaldību ministriem vienīgi “Jaunā laika” Ivara Gatera pirmais gads bija līdzīgs Sprūdža gadam: viņš nāca ar uzstādījumu, ka viss vecais ir slikts, tāpēc viss jāsagrauj. Bet gudra cilvēka pazīme ir spēja mainīt savus lēmumus – tad, kad iemācās ieklausīties cilvēkos, kam jau ir pieredze,” uzskata Kučinskis.
“Sapratu, ka viņam [Sprūdžam] nepatīk ieklausīties cilvēkos. Viņam patīk runāt. Taču šobrīd svarīgākais ir tas, kā ar Nacionālās attīstības plāna palīdzību tiks saprogrammēta valsts nākotne, un, kaut gan šis plāns ir ļoti nepilnīgs, mēs šajā cīņā gribējām būt vienoti ar mūsu ministriju,” situāciju skaidro Kučinskis.
Viņš norāda, ka arī pēdējā LPA sēdē pašvaldībām nav izdevies ar ministru vienoties nevienā jautājumā, – Sprūdžs neieklausās pašvaldībās.
Tā dēvētais interešu konflikta jautājums pašvaldībās, pēc LPA pārstāvja domām, būtiski un bezjēdzīgi sašaurinās deputātu loku, pazeminot pašvaldības kopīgo intelektuālo līmeni. Arī par atkritumu apsaimniekošanas kārtību nekādas vienošanās ar pašvaldībām nav bijušas, – ja pašreizējā atkritumu izvešanas kārtība tomēr tiks mainīta. – tā padarīs atkritumu izvešanu iedzīvotājiem dārgāku, apgrūtinās pašvaldību darbu, sagraus apsaimniekošanas sistēmu, kas pakāpeniski veidota piecpadsmit gadu. Izdevīgums būs tikai lielveikalu tīkliem, kam pēc šīm izmaiņām izdosies samazināt savas atkritumu izvešanas izmaksas un firmām, kas apkalpos lielveikalus.
Izmaiņas “Likumā par pašvaldībām” paredz izslēgt no iespējamo deputātu vidus visu pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājus, nepadomājot, ka tur ir arī slimnīcu vadītāji, kultūras iestāžu vadītāji, skolu direktori un tamlīdzīgi. Turklāt 900 latu atalgojums nav atbilstošs deputāta pienākumiem atvēlētajām laikam. “Protams, deputātiem jābūt kaut kādai samaksai par darbu, bet pašvaldību deputāta darbs nepaņem 100% viņu laika. Tagad viņam būs jāatsakās, piemēram, no skolas direktora amata, trīs dienas viņš dzīvos pa māju, bet divas nāks atstrādāt par 900 latiem. Domāju, ka cilvēki neizvēlēsies tādu variantu,” uzskata Kučinskis.
Arī deputātu skaita samazināšana pašvaldībās noteikti nav primārais jautājums. “Varbūt vispirms atlikt malā to inteliģences iznīcināšanas likumu: ja to pieņems, tad tiešām vairs nevarēs savākt nepieciešamo deputātu skaitu,” norāda Kučinskis.
Ministrs neguva izpratni nevienā no pieciem jautājumiem, par kuriem LPA sanāksmē tika runāts, “mēs nespējām vienoties ar ministru”, uzsver LPA amatpersona, norādot, ka pilsētu vadītāji gaidīšot Edmunda Sprūdža saprātīgas atbildes un risinājumus vēl divas nedēļas.
Pēdējās LPA sēdes darba kārtībā ieliktos jautājumus, kurus tā diskutējusi gada vai pat pusgada laikā, darba grupās un saskaņošanas procesā iesaistoties pilnīgi visiem speciālistiem, VARAM noraidījusi, – saruna bija tikai par ministrijas iniciatīvām. “Mēs [LPA] mēģinājām atgādināt, ka pašvaldības nav nekāds izmēģinājumu poligons, jo katras problēmas sasteigtai risināšanai var būt neprognozējamas sekas. Tātad tomēr jāieklausās pašvaldībās,” saka Kučinskis. “Iespējams, ir labi, ka ministrs nāk, kā mēdz teikt, no malas, taču, manuprāt, vajadzētu būt kaut kādai pieredzei, piemēram, pusgadu pastrādāt kaut vai Babītes pagastā, lai kaut vai mazliet saprastu, kā funkcionē pašvaldība.”
