Kučinskim neesot kauns par pieņemtajiem lēmumiem 0
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nav kauns par saviem pieņemtajiem lēmumiem, trešdien, atskatoties uz premjera amatā paveikto, sociālajiem partneriem uzsvēra Kučinskis.
Premjers informēja, ka šā gada 6.novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 13.Saeima, viņa vadītajai valdībai apritēs 1000 dienas.
Premjers piebilda, ka, visticamāk, viņš turpinās vadīt valdību arī pēc 6.novembra, jo vēl var nebūt panākta vienošanās par jauno Ministru kabineta sastāvu.
Ministru prezidents pateicās sociālajiem partneriem par kopīgu darbu un atbalstu, jo lēmumu pieņemšana ne vienmēr noritēja viegli. “Es visu šo laiku jutos kā kaujas laukā. Atceros kopīgas kaujas un strīdus, bet tie vienmēr noveda pie produktīva iznākuma,” sacīja Kučinskis, paužot cerību, ka arī nākamā valdība Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes formātā turpinās dialogu ar sociālajiem partneriem.
Kučinskis stāstīja, ka, ieņemot Ministru prezidenta amatu, nav bijis, par ko kaunēties, tomēr viņš norādīja, ka laika trūkuma dēļ daži jautājumi netika atrisināti. Kā piemēru premjers minēja izglītības reformu, par kuras pabeigšanu viņam neesot šaubu.
Tāpat valdības vadītājs norādīja uz rezultātiem veselības reformas jomā. Viņš pauda cerību, ka nākamā valdība “to nesabeigs”. “Lai arī veselības jomā ne viss ir tā, kā gribētos, tomēr mediķu acīs ir cerība. Ar vieglu roku var apsolīt veselības nozarei novirzīt 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas nav iespējams. Mēs ar grūtībām nonācām līdz 4% no IKP,” sacīja Ministru prezidents.
Būtiski pasākumi veikti, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu. Šai jomai, apstiprinot 2018.gada valsts budžetu, piešķirts rekordliels finansējuma palielinājums, panākot, ka šai jomai kopējais finansējuma apjoms pārsniedz vienu miljardu eiro. Tas ļāvis palielināt algas mediķiem, samazināt rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī palielināt finansējumu kompensējamajiem medikamentiem. Lai veselības aprūpes sistēma veiksmīgi attīstītos, turpmākajos gados ir svarīgi turpināt šīs valdības laikā uzsākto virzību uz veselības aprūpes apdrošināšanu, palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, paaugstināt kompensējamo medikamentu pieejamību, nodrošināt “zaļā koridora” onkoloģijā pieejamību un attīstīt e-veselības darbību.
Kučinskis norādīja, ka tieši šīs valdības laikā ir panākts, ka aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi valstij pildot starptautiskās saistības pret NATO partneriem. Šajā laikā ir īstenota Austrumu robežas izbūve, panākta NATO spēku pastāvīga klātbūtne Latvijā, realizēti kiberdrošības pasākumi, kā arī veicināta medijpratība.
Kučinska valdības darba laikā īstenoti arī noteikti pasākumi, lai reformētu izglītības sistēmu, padarītu pieejamākus mājokļus iedzīvotājiem, sniegtu atbalstu audžuģimenēm un adoptētājiem, palielinātu pabalstus jaunajiem vecākiem, kā arī paaugstinātu nodarbinātības un vidējā atalgojuma līmeni valstī.
Savukārt, īstenojot nodokļu sistēmu, kā arī cīnoties pret ēnu ekonomiku, palielināti nodokļu ieņēmumi, ieviesta 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme reinvestētajai peļņai, likvidēti UIN avansa maksājumi, ieviesta nodokļu progresivitāte, kā arī ieviests reversais pievienotās vērtības nodoklis, klāstīja premjers.
Kā vienu no jauniem izaicinājumiem Kučinskis minēja sarežģīto situāciju banku nozarē.
Pēc viņa teiktā, šīs nozares sakārtošana patlaban ir procesā, turklāt Latvija ir apņēmusies ieviest starptautisko partneru rekomendācijas un ieviest stingrāku uzraudzību. Kučinskis arī norādīja uz ekonomikas rādītāju uzlabošanos viņa valdīšanas laikā.
“Ir svarīgi panākt sabalansētu IKP pieaugumu ik gadu vidējā termiņā, Latvijas ekonomikas konkurētspēju balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām,” uzsvēra Ministru prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Kučinska vadītas valdības rīcības plāns ir gandrīz izpildīts, tomēr daļa pasākumu joprojām ir izpildes procesā, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) apkopotā informācija.
Ministru kabinetā valdības rīcības plāns tika apstiprināts 2016.gada aprīlī un tajā ietverti 135 uzdevumi. Plāns tika veidots, ņemot vērā valdības prioritātes – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.
PKC informācija par valdības rīcības plāna izpildi apkopota par laika posmu līdz šā gada jūlijam. No PKC apkopotās informācijas izriet, ka virkne valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu jau ir īstenoti, piemēram, nodokļu reforma, veselības aprūpes reforma un valsts simtgades pasākumu īstenošana. Tomēr atsevišķu pasākumu īstenošana vēl turpinās.
Jau ziņots, ka Saeima Kučinska veidoto valdību apstiprināja 2016.gada 11.februārī.
Kučinska vadītajā Ministru kabinetā strādā 13 ministri – ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
