Kucinai izdarīts lāča pakalpojums. Koalīcijā nav vienprātības par ST tiesneša kandidāti 22
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima šonedēļ bija plānojusi lemt par Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā. Taču koalīcija pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma vienojusies šo jautājumu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības, aicinot par to lemt oktobra beigās.
Valdības partijām pēc “Attīstībai/Par” izteiktajām šaubām par kandidātu atlases procesu ir nepieciešams laiks, lai izvērtētu šo situāciju. Taču “AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce otrdien “Latvijas Avīzei” atzina, ka frakcijas viedoklis, visticamāk, nemainīsies.
Viņš un arī citi aptaujātie politiķi uzsvēra, ka neapšauba kandidātes profesionalitāti un piemērotību darbam, bet jautājums esot par to, kā notikusi viņas izvirzīšana.
Juridiskās komisijas deputāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”), kurš ir ziņotājs par minētā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas sēdē, “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka I. Kucinu vērtē kā profesionālu un pieredzējušu juristi, taču “tagad no visām pusēm viņai ir izdarīts lāča pakalpojums”.
Runa ir gan par tiem, kas viņu virzīja amatam, kas ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), “gan atsevišķām personām, jo uz Saeimas deputātiem nevienam nav tiesības izdarīt spiedienu”.
V. Agešins atgādināja, ka Valsts prezidentam šajā procesā nav nekāda loma.
Satversmes tiesas (ST) tiesnešus Saeima apstiprina amatā uz desmit gadiem. ST ir septiņi tiesneši, no kuriem trīs izvirza Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma, divus – Ministru kabinets, divus – Augstākās tiesas plēnums, kas kandidātus izraugās no tiesnešu vidus.
Tagadējo ST priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kuras pilnvaras augusta vidū beidzās, amatam izvirzīja Valda Dombrovska otrā valdība. Likums nosaka, ka tiesneses (S. Osipovas) pilnvaras ir pagarināmas līdz brīdim, kad amatā stāsies jaunais tiesnesis.
“AP” viedoklis bija zināms
Tieslietu ministrs J. Bordāns augustā piedāvāja valdībai lemt par I. Kucinas virzīšanu apstiprināšanai ST tiesneses amatā, ko valdība atbalstīja. Viņas kandidatūrai neiebilda arī Tieslietu padome un Saeimas Juridiskā komisija.
Par I. Kucinu nobalsoja astoņi deputāti, bet balsojumā nepiedalījās Aldis Gobzems, V. Agešins, Ivans Ribakovs (abi “Saskaņa”) un arī Inese Voika no “AP”. J. Pūce informēja, ka koalīcijas partneriem “AP” savu viedokli paudusi jau augustā, norādot, ka Tieslietu ministrijas organizētā kandidātu atlases procedūra nav bijusi saprotama, jo ir bijis ierobežots izvirzītāju loks un nav notikusi atklāta pretendentu izvērtēšana.
Jāatgādina, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs toreiz ieteica amatam Inesi Ņikuļcevu un Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”), par kurām Saeima reiz jau balsoja, bet toreiz kandidātes neguva nepieciešamo atbalstu.
Zināms, ka I. Kucinu amatam ieteica Valsts prezidents E. Levits. Valsts augstākās amatpersonas tik tieša iesaistīšanās kandidātu nominēšanā iepriekš nav bijusi.
Pagājušajā nedēļā LTV raidījums “Panorāma” vēstīja, ka Valsts prezidents E. Levits ir zvanījis “Attīstībai/Par” frakcijas deputātēm Inesei Voikai un Vitai Andai Tēraudai, aicinot nokārtot frakcijas atbalstu I. Kucinas apstiprināšanai amatā.
J. Pūce pēc tam LTV šo situāciju novērtēja kā nepatīkamu pārsteigumu, ko viņš uztvēris “kā stingrus mājienus mūsu deputātēm rīkoties gandrīz vai pretēji politiskajai pārliecībai”. “AP” esot atvērta sarunām, lai panāktu labāko un efektīvāko rezultātu, “bet šis nebija labākais veids, kā šo rezultātu panākt”, sacīja J. Pūce.
Viņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka partijas ministri arī valdības sēdē ir teikuši, ka viņiem ir jautājumi par procedūru, tāpēc “AP” viedoklis ne E. Levitam, ne partneriem nevarētu būt pārsteigums.
Viņš pieļauj, ka, atliekot lēmuma pieņemšanu, iespējams, ir vēlme panākt I. Kucinas apstiprināšanu ar opozīcijas balsīm.
Saeimā ir gandrīz 20 ārpusfrakciju deputātu, no kuriem daļa ir tuvinājusies arī valdības partijām. Ja tā notikšot, tad “AP” nevienam nepārmetīšot.
Jurašs saskata ieganstu meklēšanu
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) uzskata, ka “AP” atsaukšanās uz kandidāta izvirzīšanas procedūru esot tikai iegansts, lai panāktu I. Kucinas neapstiprināšanu.
Drīz pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par E. Levita zvanu politiķēm, ZZS izplatīja paziņojumu, kurā bija teikts, ka “tiesiskā valstī jebkāda iejaukšanās tiesu varas darbā nav pieļaujama, tāpēc izskanējušās ziņas par Valsts prezidenta Egila Levita centieniem ietekmēt Satversmes tiesas tiesneša izvēles procesu ir metusi nopietnu šaubu ēnu pār Ministru kabineta virzīto kandidāti Irēnu Kucinu”.
ZZS aicina I. Kucinu, neskatoties uz viņas kompetenci un iespējamo piemērotību amatam, pašai atteikties no kandidēšanas.
“Pieļauju, ka “Attīstībai/Par” varbūt cer, ka var panākt sev tīkamāka kandidāta iecelšanu. Tas nav korekti pret kandidāti un ir nepieņemami politiskajās spēlēs iesaistīt Valsts prezidentu,” “Latvijas Avīzei” sacīja J. Jurašs. Viņaprāt, tas neesot nekas nepieņemams, ka Valsts prezidents sazinās ar politiķiem un apspriežas par politiskiem jautājumiem.
Valsts prezidents E. Levits LTV gan teica, ka esot pārprasts. Prezidents sekojot līdzi šim procesam, jo esot ieinteresēts, lai Satversmes tiesas sastāvs būtu kvalitatīvs.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis apstiprināja, ka “JV” atbalsta valdības izvirzīto kandidāti I. Kucinu. JKP savu atbalstu jau apliecināja tad, kad tās tieslietu ministrs pretendenti nominēja. Savukārt Nacionālā apvienība I. Kucinu vēlējās izvirzīt jau iepriekš, bet toreiz viņa vēl nebija sasniegusi kandidēšanai nepieciešamo 40 gadu vecumu.
NA pārstāvis Juridiskajā komisijā Jānis Iesalnieks “paņemto pauzi” saista ar to, ka partijām tagad ir nepieciešams konsultēties, jo publiskotā informācija par Valsts prezidenta komunikāciju ar deputātiem esot dažādi interpretēta, bet, kā ir bijis patiesībā, neesot zināms.
Arī viņš neizslēdza, ka “AP”, iespējams, ir vēlēšanās ietekmēt šo procesu.
J. Iesalnieks nepieļauj domu, ka šis amats varētu kļūt par tirgošanās objektu, jo “valsts budžets ir salīdzinoši mierīgi izgājis cauri”.
Uz vaicāto, vai partijas necīnās par sev ideoloģiski tuvāka kandidāta apstiprināšanu Satversmes tiesā, J. Iesalnieks atbildēja, ka I. Kucina ilgstoši ir bijusi ierēdne un ir ideoloģiski neitrāla. Koalīcija arī neesot ideoloģiski tik vienota, lai kāds politiskais spēks panāktu šajā nozīmē sev tuvāka tiesneša izraudzīšanos.
