Kucinai cerības uz amatu: pēc vairāku mēnešu pauzes lems par Satversmes tiesas tiesneses apstiprināšanu 26
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc vairāku mēnešu pauzes Saeimas darba kārtībā iekļauts jautājums par Satversmes tiesas tiesneses apstiprināšanu.
Par Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā piekritis balsot arī koalīcijā pārstāvētās “Attīstībai/Par” (“AP”) frakcijas vairākums. Iepriekš “AP” iebildumu dēļ jautājums, par kuru pozitīvs lēmums Juridiskajā komisijā jau bija pieņemts septembra beigās, tomēr netika iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā. Ceturtdien Saeima plānojusi lemt par Satversmes tiesas tiesneses iecelšanu.
“Attīstībai/Par” būs brīvais balsojums, “Latvijas Avīzei” atzina Inese Voika, kura būs viena no tām, kas par kandidāti nevarēs balsot. Viņa uzticas Ministru kabineta izvēlei un Tieslietu padomes vērtējumam, kas atzina I. Kucinas profesionalitāti un piemērotību amatam. Taču I. Voikai nav pieņemama neskaidrā procedūra, kādā notika I. Kucinas izvirzīšana.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents E. Levits bija zvanījis “AP” frakcijas deputātēm Inesei Voikai un Vitai Andai Tēraudai, aicinot nokārtot frakcijas atbalstu I. Kucinas apstiprināšanai amatā. I. Voika tagad pastāstīja, ka toreiz Valsts prezidentu esot tikai uzklausījusi, bet pēc tam viņai ar E. Levitu bijusi vēl viena saruna, kurā rasta kopīga izpratne, ka ir nepieciešama skaidrāka kandidātu izvirzīšanas procedūra.
Deputātei ir zināms, ka Tieslietu ministrija, kas I. Kucinu virzīja apstiprināšanai valdībā, pie tādas procedūras sagatavošanas ir sākusi strādāt. Taču šajā gadījumā I. Voika tomēr nevarot atbalstīt pretendenti, jo “nav par kandidātu vēl jāzvana un jāpārliecina – te viena lieta bija par daudz, lai es uzticētos šim procesam”. I. Voika cer, ka nākotnē cilvēkus darbam Satversmes tiesā izraudzīsies tādā procesā, “lai kandidāts būtu pasargāts no aizdomām par politisko aizmuguri”.
Līdzīgos uzskatos ir arī Valērijs Agešins, kura pārstāvētā “Saskaņa” balsojumā nepiedalīsies. V. Agešins atzīst, ka I. Kucina ir profesionāla juriste, “bet mums nav pieņemami tie instrumenti, kas viduslaiku manierē tika izmantoti, tā izdarot I. Kucinai lāča pakalpojumu”.
Trešdien ar I. Kucinu tikās otra opozīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība. Tās frakcijas vadītājs Uldis Augulis teica, ka deputāti I. Kucinai vaicājuši, vai viņa ir lūgusi E. Levitu zvanīt Saeimas deputātiem. Uz to I. Kucina atbildējusi, ka esot godīgs cilvēks un neko tādu nebūtu lūgusi.
“Neskatoties uz to, ka Egils Levits kandidāti diskreditēja, Irēna Kucina atstāja pietiekami labu iespaidu. Tāpēc Zaļo un zemnieku savienība viņu atbalstīs,” apstiprināja U. Augulis. Viņš pieļāva, ka kāds deputāts varbūt nepiedalīsies balsojumā. Var secināt, ka I. Kucinai ir izredzes saņemt nepieciešamo vismaz 51 deputāta atbalstu, jo par viņu varētu balsot arī vairāki neatkarīgie deputāti.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka Tieslietu ministrija ir sākusi izstrādāt detalizētāku kārtību, lai sabiedrībai ir redzams, kā valdība nonāk līdz konkrētajam kandidātam. Jāatgādina, ka Satversmes tiesas tiesnešus Saeima apstiprina amatā uz desmit gadiem. Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, no kuriem trīs izvirza Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma, divus – Ministru kabinets, divus – Augstākās tiesas plēnums, kas kandidātus izraugās no tiesnešu vidus.
Augusta vidū pilnvaras amatā beidzās Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai, kura turpina darbu līdz jauna tiesneša apstiprināšanai. S. Osipovu 2011. gadā darbam tiesā izvirzīja valdība, tāpēc arī tagad izvēle bija jāizdara Ministru kabinetam. Zināms, ka Valsts prezidents E. Levits bija ieteicis valdībai izvērtēt arī viņa padomnieces kandidatūru.
I. Kucinu atbalstīja ne tikai tieslietu ministra Jāņa Bordāna pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija, bet arī Nacionālā apvienība, kas tika skaidrots ar to, ka I. Kucina savos uzskatos esot vairāk konservatīva, nevis liberāla. Valdībā pret viņu neiebilda arī “Jaunās Vienotības” un “AP” ministri.
“JV” arī pēc tam ieņēma neitrālu pozīciju, norādot, ka atbalstīs valdības izvēli. Taču “AP” frakcijai bija iebildumi. Kuluāru informācija liecināja, ka starp JKP un Nacionālo apvienību, no vienas puses, un “AP”, no otras puses, būtu notikusi kāda neafišēta vienošanās tā dēvētā politiskā tirgus ietvaros. Taču J. Jurašs tādu informāciju noliedza. Viņš arī neesot piedalījies jebkādās sarunās, kur būtu jūtami centieni ietekmēt šā lēmuma pieņemšanu.
