Bizness iesildās 0
Kubas tautsaimniecība ir savdabīga. Tai ir izkārtne, kur viss ir apmēram tāpat kā mums zināmajā padomju modelī – plānveida ekonomika, valsts uzņēmumi, kolhozi un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā arī privātais bizness vairs neslēpjas pagrīdē – ar valsts piekrišanu daudzi kubieši daļu savas mājas vai dzīvokļa pielāgojuši viesu uzņemšanai (casa particular) vai privātam restorāniņam (paladare), bet savu automašīnu izmanto kā taksometru. Ir arī citas uzņēmējdarbības formas, bet arī tās lielākoties grozās ap tūrismu. Tas, protams, labi, jo palielinās izvēle. Tomēr bizness vēl tikai iesildās, un daudzas mums jau ikdienišķas lietas te joprojām ir kā liels brīnums.
Pirms brauciena uz Kubu nolēmu, ka negribas tērēt laiku, uz vietas meklējot naktsmītnes, jo īpaši tāpēc, ka ielās esot daudz viltnieku, kuri mēģina lētticīgākus tūristus apvest ap stūri. Lielākajā daļā pasaules valstu nebūtu problēmas izvēlēties un rezervēt viesnīcu internetā. Tikai ne Kubā! Tur viesnīcu ir maz, tās ir dārgas un lietpratēju noniecinātas. Tā vietā tiek silti ieteikts apmesties jau minētajās casa particular, jo tā var arī uzzināt, kā dzīvo kubiešu ģimenes, varbūt pat sadraudzēties. Lieliski, bet… Kubā faktiski nav interneta, tāpēc ar šo māju saimniekiem sazināties var tikai piezvanot (un, visticamāk, būs jārunā spāņu valodā). Tomēr man paveicās virtuāli iepazīties ar Hosē – kubieti, kurš izveidojis diezgan vienkāršu, bet jau plašu datubāzi par Kubas viesu mājām. Tālāk viss notika šādi – es apskatos bildes, rakstu e-pastu, Hosē zvana mājas saimniekam un jautā, vai ir brīvs. Turklāt Hosē strādā bez komisijas atšķirībā no daudziem viņa kolēģiem, kas par katru rezervāciju grib apmēram piecus eiro sev. Pacietīgi dažu nedēļu laikā biju sarunājis naktsmītnes visās man interesējošajās vietās, un – kas labākais –katrai no tām kāda “odziņa”. Piemēram, Havannas “Casa Mire” – iespēja baudīt brokastis uz balkona iepretī bijušai prezidenta pilij (ļoti skaista ēka, kur tagad iekārtots Revolūcijas muzejs), Vinales lauku māja “Casa Los Canelos” – skats uz kalniem un ļoti sirsnīga saimniece Mailo, Trinidadas “El Destino” – arī Eiropas standartiem ļoti cienījamas istabas pašā vecpilsētas sirdī un Cienfuegos “Caa la casita de Oshun” – pat sava privāta pludmale, kur vakarā, sēžot šūpuļkrēslā, klausīties jūras viļņus un Kubas mūzikas ritmus no netālās brīvdabas kafejnīcas.
