“Aizliegtais auglis” beidzot pieejams 0
Viena ļoti būtiska pārmaiņa gan notika pavisam nesen, un tieši šobrīd var savām acīm redzēt tās izpausmi dzīvē. Nē, tā nav Fidela Kastro nāve, un vaininieks pat nav kubietis. Tas ir amerikānis – Baraks Obama. Tieši viņa prezidentūras laikā tika atjaunotas ASV un Kubas diplomātiskās attiecības, kas bija “iesaldētas” kopš 1961. gada. Pagājušā gada nogalē no ASV uz Kubu devās pirmās pasažieru lidmašīnas.
Iedomājieties 90. gadu sākumu, kad padomju pilsoņiem pēkšņi atvērās robežas un viņi varēja ceļot uz ārzemēm… Lai cik tas pārsteidzoši cliktos, arī amerikāņiem bija šāds “aizliegtais auglis” – Kuba. Nu tas kļuvis pieejams, un, protams, daudzi steidz tajā iekost.
Brauciena laikā aprunājos ar dažiem amerikāņu tūristiem. Jauns pāris no Floridas izklausījās mēreni vīlies – puisis beisbola cepurē man visu laiku mobilajā telefonā rādīja bildes no viņu iepriekšējiem ceļojumiem – Havaju salas, Virdžīnu salas, Kankūnas pludmale Meksikā… tur esot tik labi, tik skaisti… Kuba? Nu, tā tāda ātra ideja, te no Floridas tikai stundas lidojums. “Vai bijāt Revolūcijas muzejā? Patika?” viņš apjautājas. Un neticīgi parausta plecus, dzirdot, ka man tā šķita interesanta vēsturiski politiska ekskursija.
Revolūcijas muzejs tiešām ir viena no retajām vietām Kubā, kur vēl var pamanīt reiz te valdījušo antiamerikānismu. Uz to uzvedina gan apskatei izliktās notriekto amerikāņu lidmašīnu U2 un B26 paliekas, gan politiskie vēstījumi un lozungi stendos, gan milzīgās ASV prezidentu karikatūras (tajās gan attēloti tikai Republikāņu partijas pārstāvji – Reigans un abi Buši, bet ne Kubas draugs Obama). Savukārt ielās drīzāk jūtamas pretējas noskaņas – laipni lūgti, amerikāņi, nāciet šurp, veriet vaļā maciņus (dolāru maiņai gan joprojām tiek pierēķināta 10% komisija, bet ko nu tur niekoties). Vēl vairāk – dažās vietās pamanīju pat ASV karodziņus pie tā sauktajām casa particular. Kas tās tādas? Tā ir vēl viena postsociālistiskās Kubas īpatnība.
