Kuba pēc Fidela. Māra Antoneviča ceļojuma piezīmes 0
Ceļotāju vidū ir kāds ļoti populārs un noturīgs mīts par “īsto Kubu” – tā noteikti jāpaspēj redzēt, pirms viss neglābjami mainījies. Vēl tiešāk tas bija pateikts savulaik kādā Latvijas laikrakstā publicētā ceļojuma apraksta nosaukumā – “Kamēr Fidels vēl dzīvs”… Ja Fidela vairs nav, vai tas nozīmē, ka ir nokavēts?
Godīgi atzīstu, ka arī pats biju aizrāvies ar šo “jāpaspēj” ideju. Tās uzmācīgums gan mazinājās, kad reiz ar paziņām aizrunājāmies, vai tiešām komunistiskā Kuba ir “īstā Kuba”. Varbūt tā ir gāztā prezidenta Batistas Kuba, jo daudzas mums zināmās Kubas “ikonas” – lielie amerikāņu auto, pazīstamie ruma zīmoli, slavenā Havannas viesnīca “Nacional”, kabarē klubi u.c. – saistītas ar pirmsrevolūcijas laiku. Kastro nopelns ir tas, ka viņš ar savu izolacionisma politiku to visu “iekonservējis”. Vienlaikus ar savas tautas dzīves līmeni…
Bet varētu arī apsvērt, vai “īstā Kuba” nav meklējama kaut kur 18. – 19. gadsimtā, kad vergi plantācijās vāca cukurniedres. Arī liecības no šiem laikiem Kubā joprojām ir sastopamas, piemēram, kā koloniālā arhitektūra vai arī Karību reģionā izplatītās Santeria reliģijas (kristietības un vudū maģijas sajaukums) rituāli. Pārmaiņas tur patiesībā notiek visu laiku, tikai diezgan lēni, tāpēc arī atbraukušajiem vienmēr būs ko brīnīties.
