“Kū darēsem ar garažu?” Raibīs dzeja 0
Raibīs jeb Oskars Orlovs ir dzejnieks un rakstnieks, kurš dzied, raksta mūziku, taisa filmas, popularizē latgaliešu valodu un vispār ir multimākslinieks, savus daudzos hobijus saucot par raibiskumiem.
2018. gadā Raibīs dzejoļu krājums “Pistacejis” (2017) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) kategorijā “Dzeja”, jo līdz tam brīdim autors vairs nav bijis nekāds iesācējs – aiz muguras stāstu grāmatas “Pyrma syltī” (2011) un “Zalta tesmini” (2015), kā arī lugas “Vystu klāvs” (2008) un “Shortcut” (2014).
Par “Pistacejis” viņu apbalvoja ar Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, par dramaturģiju Raibīs ieguva godalgu lasījumos “10 minūtes slavas Latvijā” 2014. gadā. No pārējai Latvijai mazāk zināmiem sasniegumiem – viņš ir latgaliešu dzejas popularizēšanas akcijas “Dūmoj ar komatim” autors un ar savu dzeju iekļuvis velsiešu interneta žurnālā O’r Pedwar Gwynt.
Raibīs iztaujājam par latgaliešu dzejas spēku jaunajos laikos.
– Kāda māksla vai aizraušanās nākusi klāt taviem daudzajiem hobijiem un darbiem?
Raibīs (Oskars Orlovs): – Patlaban esmu pēdējā kursa students Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, un, ja runājam par mākslām, tad noteikti pie visa klāt ir nākusi medicīna. Šīs studijas man patīk, nesūdzos. Protams, ar laiku parādīsies medicīnas iezīmes arī dzejā. No tā jau neizbēgt. Ā, nu vēl projektā ir izdot pastkartes ar manām karikatūrām.
– Kāpēc pievērsies medicīnas studijām?
– Esmu izzināšanas procesā. Uz to eju apzināti, šī izglītība man nebūs vienīgā. Citēšu sevi – “ja saimē ir divi muokslinīki, vīnam nu tīm ir juostruodoj”. Bet es savā saimē esmu viens, nekas, ka pēc horoskopa Dvīnis. Pirms medicīnas studijām mēģināju atrast kādu darbiņu kultūrai tuvās jomās, bet sapratu, ka īpaši nevienam neesmu vajadzīgs.
Jo, būsim godīgi, ar literatūrkritiku, publicistiku vai dzejoļu grāmatu reizi desmit gados ir grūti nomaksāt rēķinus. Grandrakstnieki bliež vienu grāmatu pēc otras, bet dzejnieki? “Desmit godi cīšonu, i gruomota gotova!”
– Ko tu domā par tiem, kas nesaprot latgaliešu valodu?
– Vienā no dzejoļu krājuma “Pistacejis” prezentācijām teicu: tei nav muna vaine, ka jius naprūtit latgaliski. Ko domāju… nu neko nedomāju. Vienmēr ir bijušas kategorijas savējie/svešie. Bet fakts ir tāds: ja nezināt Latgales kultūru un vēsturi, tad jūs nezināt Latvijas vēsturi.
– Vai tev ir zināmi kādi nākotnes plāni, kas apvērsīs mūsu priekšstatus par latgaliešu literatūru?
– Pēc dzejoļu krājuma “Pistacejis” nebiju ieciklējies uz jauna materiāla rakstīšanu, jaunas dvesmas ir radušās salīdzinoši nesen. To visu es saucu par handyman ciklu. Kā tas izvērtīsies, to neviens vēl nezina.
Dzejas ABC
JŪLIJA DIBOVSKA, literatūrkritiķe: “Iesaistīties darīšanās ar latgaliešu dzejniekiem ir gandrīz vai kā piekļūt Latvijas Svētajam grālam vai kaimiņu pagalma šķietami noslēgtajai puiku bandai – vismaz Raibīs šo sajūtu apstiprina, atzīstot, ka dažus specifiskākus latgaliešu valodas vārdus ir vērts skaidrot zemsvītrā, bet nākot virsū ar “čista tīru valodu”. It kā viņš grābtu to latgaliešu kultūras lakstu pilnā augumā un pasniegtu mums, citādajiem, to auglīgas zemes kumšķiem aplipušām saknēm un kodīgiem ziediem.”
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam ieskatīties Raibīs dzejoļu ciklā “Handyman”.
* * *
Diskotekā tu maņ prosi,
lai paruodu tev pasi.
Es soku, nā, i nūmazynoju sev masu.
Še, jam, verīs! Tuos tovys – pyrmuos svešuos rūkys!
Sažņaudzu sirdī sovus, tovus svātūs grāku spaitus1,
teirus i ceistus2 … kai maņ tūlaik lykuos.
Piec kaida laika es tev tūs atdūšu, atlaišu.
Atlaišu tev ari par mugoru.
Nā, nu … me too of horse
tī atbiļdis cytys nav.
Pastuosti maņ lobuok sovu biegšonys planu.
Zini, nauda nasmird.
Nauda suop.
Nikas.
Podaugsi, saprassi, ka nā
to influenciesi vysu dzeivi tukšgaitā.
Pasaver tūmār, cik dzeive,
čik – čik,
ir breinumaini kruosaina!
Malns – bolts. Malns – bolts.
Čik – čik.
Nazkur, nazkam pa vydu Reiga,
tod vuoks.
* * *
KULTŪRA
Verīs, jis ar sašautom peilem rūkuos,
zvetejās, mātojās
i pautus stuosta.
Kod atklimss3,
tod nūrauduos.
Par pareizajīm divskaņim,
par čista teirū volūdu
var ecētīs vysu myužu.
Ni mednīks jis,
ni krysta nesiejs.
I tuos peilis nav juo,
i tei volūda ar nav juo.
Nazkaidys nasaprūtomys
monopola tīseibys
pastateitys vysapleik.
Pat garažā,
kur pelis jodelej,
pa pīkuortim vasarim4 i obrazeņim5
pi sīnys.
Mes, meiluo, ar tevi capam blīnus i klausomēs radeju.
Kuo? Tovā pusē nasoka blīni, bet blieņi voi pankuoki? I tova baba tai nikod nav runovuse?
Ajjj, nu beidz, meiluo. Kuš, kuš! Labi, labi.
Cepsim gon pluonūs, gon plotūs divskaņus, kaidus viņ gribiesi.
Maņ vīnolga. Jo zini – maņ tuo seksa vaira gribīs.
Škeisti, kai uorlauileibys bārni
reit dybynuosem kotrys pa sovai seņ izdūmuotai bīdreibai.
Tu pietiesi akmiņus kotru sovā dabasu pusē i svātuos rūnys, kas izcierstys iz jīm, i nu tuo doktoriesi sovu disertaceju par aizmierstajīm druīdim, i jūs niule6 izaveiduojušū ītekmi folklorā, florā i faunā.
Tys labi, tys cīši svieteigi.
Es gon pietiešu apšautuos laumeņis pīrūbežā.
Tī juos guļ.
Juos gaida kotru luopstys ciertīni, kai giļjotinu breivdobys šovā, kab juos atroktu i pastateitu par eksponatu, kai partizanus tierga laukumā.
Skrīsem plyki. Bosom kuojeņom, apsatynuši vīņ ar tautyskom jūstuom.
Bruolāni tymā upis molā, kur poši guoja reitā sīna pļaut,
klīgs i smīdamīs ruodeis ar pierkstim, saceidami:
da mes jius nasaprūtom, nasaprassim i nagribim saprast!
Kaidus vimpeļus jius nu myusem veļ gribit?!
Ai, met skalini7 ar agrystom8 nūst!
Skrīnom, skrīnom – tī veļ ir kū rakt.
Nu, prīcys i tev, i maņ nūtricēs vysi četri byudi9 ružovom10 guņom.
Viņ pīdūd, ka tovu projektu var naatbaļsteit. Maņ atbolsta komisejā siež leluoki lūcekļi.
Kū darēsem ar garažu? Tu vaicoj.
Zini, meiluo, garažu izmontuosem, kai īrosts, piec vajadzeibys.
Jei tok myusem teiri labi kolpoj – to kai nūvodpietnīceibys muzejs, to kai kapliča.
1 spaiti – saules stari
2 ceists – šķīsts
3 Atklimss – noguris atnāks, ieradīsies
4 Vasars – āmurs
5 Obrozs – fotokartīte
6. Niu, niule – te, tagad
7 Skaline – grozs
8 Agrystys – ērkšķogas
9 Byuds – vaigs
10 Ružovs – rozā, rozīgs