Mēs patlaban esam tādā situācijā, kad var teikt, ka 5% no visiem krūts vēžiem ir saistīti ar pierādāmo ģenētiku, tā “RīgaTV 24” raidījumā “Dr. Apinis” sacīja Arvīds Irmejs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, profesors.
Irmejs skaidroja, ka, skatoties jauno sieviešu segmentu līdz 50 un 60 gadiem, tie jau vairs nav 5%, bet tur jau būs krietni vairāk – 10 vai pat 15%.
Līdz ar to var teikt, ka runa ir par ļoti nopietnu darbspējīgu sieviešu daļu, kuru ārstēšanai būtu vēlams izmantot jaunās tehnoloģijas, lai būtu iespējams noteikt agrīnu diagnozi un nodrošināt labus ārstēšanas rezultātus.
Tas, ko var darīt sieviete, ir apzināt savas ģimenes vēsturi, jo pārmantotība var nākt gan pa mātes, gan tēva līniju. Līdz ar to ir tā, ka cilvēks nevar būt drošs tikai tāpēc, ka viņa mammai vai vecmammai nekas nav bijis. Tikpat labi varbūt tēva mamma vai tēva māsa ir bijusi slima, uzsvēra Irmejs.