Krūts vēža paciente: Bija stingra pārliecība, lai vai kas, bet vēzis – nekad! 0
Tas notiek arī ar jaunām un skaistām sievietēm…
Kristīne (38 gadi) ir no tām sievietēm, kurām jautāja: „Vai tik jaunām un skaistām tā arī notiek?”. Jā, notiek. Šī slimība – krūts vēzis – nešķiro ne pēc personībām, karjerām un dzīves plāniem, ne pēc vecuma un izskata.
Kristīne vienmēr bijusi ļoti veselīga, reti slimojusi, tomēr, ja kādreiz kas atgadījies, vienmēr devusies pie ārsta. Ne ģimenē, ne rados nebija neviens vēža gadījums, tādēļ Kristīnei bija stingra pārliecība, lai vai kas, bet vēzis- nekad! Vēlāk, veicot analīzes, ārsts arī atzinis, ka slimība neesot ģenētiska, bet audzējs ir „dzīvē iegūts”.
Laikā, kad pilnīgi nejauši sataustīja krūts sānā bumbulīti, Kristīne jutās ļoti labi, nekādu veselības problēmu, dzīvē arī beidzot viss nokārtojies. Aizgāja uz mamogrāfiju, pārbaudīja, bet neko neatklāja, jo audzējs atradās sānā, ārpus pārbaudes lauka. Kristīne visvairāk nožēlo, ka, reiz to bumbulīti sataustījusi, negāja pārbaudīties tālāk. Nākamā reize, kad viņa par veidojumu atcerējās, bija pēc pusgada, atpūšoties siltajās zemēs. Mazais graudiņš jau bija izaudzis līdz trim centimetriem. Aizgāja pie ārsta uz apskati, uztaisīja sonogrāfiju un saņēma atzinumu, ka nekas labs tur nav. Pusgadu audzējs bija attīstījies, un vēzis bija izplatījies uz limfiem. Sievietēm līdz 50 gadu vecumam krūtis ir ieteicams pārbaudīt ar ultrasonogrāfijas metodi, vēlams reizi gadā menstruālā cikla pirmajā pusē. Mamogrāfijas izmeklējums ieteicams sievietēm pēc 50 gadu vecuma.
Tici man – tur ir vēzis
„Aizsūtīja mani uz biopsiju, un pēc tam man zvana ārsts un saka: „Analīzes ir labas, audos nekā nav, bet, mīļā, es jau 25 gadus ar to strādāju un, tici man, tur ir vēzis!”. Iedomājieties, jau otro reizi es pārbaudos, man taisa analīzes, kurās nekas neuzrādās, bet ārsts cenšas mani pārliecināt, ka man ir vēzis. Man likās, ka es sajukšu prātā!”
Diagnostikas process ilga divas nedēļas, līdz otrajā biopsijā analīzēs uzrādījās sliktie audi, kas apstiprināja ļaundabīgu audzēju, 2. vai 3. stadija. „Sajūta bija briesmīga, ka man, pilnīgi veselam cilvēkam, sāk laist iekšā ķīmiju, no kuras es jūtos tā, ka varētu nobeigties. Tas ir ārstēšanas process, no kura man ir jāpaliek labāk, bet man paliek tikai sliktāk.Protams, lielākā histērija ikvienai meitenei ir tā, ka noiet visi mati, jo liekas, ka tie nekad neataugs. Tagad es zinu, ka ataug ļoti labi, bet tajā brīdī tam ir grūti noticēt.”
