Krūtīs žņaudz, spiež, dur – vai vienmēr vainīga sirds? 5
Nereti sakām: sāp sirds, it īpaši, ja smeldze jūtama krūškurvja kreisajā pusē, tomēr vairumā gadījumu iemesls ir meklējams citur.
Par laimi, atšķirībā no citām sāpēm šīs liek uzmanīties un mudina pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta. Pirmais padomdevējs, lai noskaidrotu, kādēļ sāp krūtīs un kā sāpi remdēt, būs ģimenes ārsts. Nāksies veikt elektrokardiogrammu un izdarīt rentgena uzņēmumu, lai pārbaudītu plaušas, ribas un mugurkaulu, vai arī izmeklēt kuņģi un zarnas. Tāpat jāizvērtē psiholoģiskais stāvoklis, jo nereti diskomfortu sirds apvidū izraisa veģetatīvās nervu sistēmas vājums, trauksme vai depresija.
Ķermenis pats pasaka priekšā, kādā pozīcijā sāpes pierims, piemēram, atviļņa gadījumā pašsajūta uzlabosies pussēdus stāvoklī, taču ribstarpu neiralģijas izraisītā smeldze gan nekādi nepāries.
Vienmēr svarīgi ievērot miera režīmu. Ja nepieciešams, var iedzert pretsāpju tableti vai mazināt satraukumu ar nomierinošu līdzekli, doties pie ārsta vai pat izsaukt ātro palīdzību.
Lietojot medikamentus šajā situācijā, gan jāatceras – tie var nomākt trauksmes signālu, sāpju iemeslu atstājot nenoskaidrotu.
Iekšķīgo slimību speciālists: mugurkaulam vajag kustības
Visbiežāk sāpes krūtīs izraisa mugurkaula kaites – ilgstoša statiska slodze pie datora, fizisku aktivitāšu trūkums, mugurkaula krūšu daļas sestā un septītā vai citu skriemeļu bojājumi. Ja tie saspieduši nervu saknītes, pat vismazākā kustība var radīt stipras, caurdurošas sāpes. Nereti šāda liga piemeklē neveikli pagriežoties, stāsta iekšķīgo slimību speciālists Edmunds Jansons.
Pēkšņas sāpes krūškurvī mēdz rasties, arī ceļot smagus priekšmetus. Īpaši bīstama šāda pārcenšanās ir osteoporozes slimniekiem, jo mugurkaula skriemeļi var salūzt, izraisot ārkārtīgi stipru smeldzi.
Tad nepieciešamības gadījumā ilgstoši jālieto medikamenti un jāvalkā korsete.
Sāpju slieksnis mēdz mainīties atkarībā no emocionālā stāvokļa. Ja dzīvē veicas un nekas nenomāc, kaite traucē mazāk, taču jebkurā gadījumā jācenšas stiprināt muskulatūru ar fiziskajām aktivitātēm.
Pēc salšanas, samirkšanas lietū vai uzturēšanās caurvējā spēcīgas sāpes krūškurvī var vēstīt par ribstarpu neiralģiju, arī herpes vīrusa izraisītu jostas rozi. Pēc dažām dienām uz smeldzošās ribstarpas parādās mazi, dzeltenīgi, dedzinoši pūslīši. Aptuveni pēc nedēļas tie pazūd un sāpes rimst, taču ilgstoši var saglabāties paaugstināta jutība pret pieskārieniem, un tikai pēdējā laikā radusies iespēja to novērst ar medikamentiem.
Sāpes, it īpaši dziļi ieelpojot, var izraisīt pleira – ar nervu galiem bagātīga plēve, kas atrodas virs plaušām. Tās rodas, piemēram, ja gadījies saslimt ar plaušu karsoni.
Ja iekaisušās pleiras dobumā sāk veidoties šķidrums, sāpes rimst – uzkrājoties šķidrumam, izzūd pleiras berze, kas rada smeldzi. Taču iekaisums ir progresējis. Par slimības gaitu var pārliecināties ārsts, izklausot krūškurvi un veicot rentgena izmeklējumu.
Dažiem gados jauniem cilvēkiem plaušu ārējā virsmā mēdz būt iedzimti pūslīši, kuriem plīstot, gaiss izplūst pleiras dobumā un plaušas saplok, izraisot sāpes krūškurvī un elpas trūkumu.
Tad sirdzējs parasti nonāk slimnīcā, taču lielākoties īpaša ārstēšana nav nepieciešama, jo, gaisam uzsūcoties, problēma atrisinās pati no sevis. Taču dažkārt, kad tā atkārtojas, pūslīšus nepieciešams izoperēt.
Pēkšņs elpas trūkums, smaguma sajūta un sāpes krūškurvī, kā arī stindzinošas bailes var liecināt par trombemboliju, ko izraisījis plaušu artēriju nosprostojis trombs. Šāda liga mēdz rasties guļošiem slimniekiem ar hronisku vēnu mazspēju, visbiežāk, ja ir vēnu iekaisums, mirdzaritmijas slimniekiem, kā arī pēc gariem lidojumiem.
Izteiktas smeldzes iemesls krūtīs var būt plaušu audzējs, ja tas izveidojies nerviem bagātīgās pleiras tuvumā.
Atšķirībā no sirdskaites kuņģa atviļņa izraisītās sūdzības ar sāpēm un dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula rodas pēc ēšanas, pastiprinās pieliecoties un guļus stāvoklī, kad kuņģa skābe iekļūst barības vadā.
Atviļņa slimniekiem pēc maltītes ieturēšanas vajadzētu doties gulēt ne ātrāk kā pēc stundas un apmēram tikpat ilgi atteikties no fiziskām aktivitātēm, lai neprovocētu barības vada atveres palielināšanos, dedzināšanu un sāpes.
Ja ir durošas sāpes elpojot, iespējams, gadījies salauzt ribu krītot, neveikli pagriežoties vai sasitoties. Var pat sataustīt, ka ribu gali viens gar otru beržas un krakšķ. Reizēm tie sāp, arī stipri klepojot, jo diafragma neiztur lielo slodzi.
Nereti durošas sāpes sirds apvidū, it īpaši jauniem cilvēkiem, izraisa emocionāli pārdzīvojumi un veģetatīvā distonija. Tad smeldze pāriet atpūšoties un iedzerot nomierinošu līdzekli.
Ja sāpes atkārtojas, bet nav noskaidrots to iemesls, nevajadzētu tās pastāvīgi censties nomākt ar medikamentu palīdzību, lai neiedzīvotos citās problēmās, piemēram, kuņģa čūlā, kas arī mēdz izraisīt sāpes krūtīs.
Kardioloģe: ar nitroglicerīnu uzmanīgi!
Kad pacients sūdzas par sāpēm sirdī, precizēju, tieši kurā vietā tās ir, kādā situācijā rodas un cik ilgi turpinās. Iemesls var būt gan sirds asinsvadu, gan vārstuļu vainas un sirds somiņas iekaisums, kad smeldze nav tik stipra, taču mēdz turpināties stundām ilgi un pastiprināties elpojot, skaidro kardioloģe Iveta Norko.
Lai konstatētu, kas sirdij vainas, vispirms veic elektrokardiogrammu, pēc tam slodzes testu un, atklājot nevēlamas izmaiņas, – koronogrāfiju. Nevar iztikt arī bez laboratoriskiem izmeklējumiem, piemēram, miokarda bojājuma marķieru noteikšanas.
Vissvarīgāk ir laikus atklāt sirds asinsvadu kaiti, kas parasti izpaužas ar spiedošām, žņaudzošām sāpēm aiz krūšu kaula, kuras mēdz pavadīt elpas trūkums un dažkārt sirds ritma traucējumi. Stenokardijas lēkme, ko provocē stress un fiziska slodze, var ilgt 3–20 minūtes. Tā uzskatāma par miokarda infarkta vēstnesi, kaut gan, par laimi, šī katastrofa ne vienmēr seko.
Ja stenokardijas lēkme sākusies fiziskas piepūles laikā, nereti miera stāvoklī sāpes rimst. Tās palīdz mazināt nitroglicerīns, kas paplašina sirds asinsvadus. Iedarbībai jābūt jau 4 minūšu laikā, nevis pēc 20 vai 40 minūtēm, kā pacienti nereti stāsta, teic ārste, piebilstot, ka šo medikamentu bieži lieto nevietā un par daudz. Tas nereti beidzas ar nepieciešamību pēc steidzamas un neatliekamas medicīniskās palīdzības, nevis vairs stenokardijas lēkmes, bet kritiski zema asinsspiediena dēļ. Ja sāpes nepāriet, noteikti jāsauc ātrā palīdzība!
Miokarda infarkta sāpes, kas ir plēsošas un dedzinošas, visbiežāk ilgst 20–30 minūtes, bet reizēm arī 2–3 stundas. Šajā gadījumā, asinsvadā plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, izveidojas trombs, un daļa sirds netiek apgādāta ar asinīm, tādēļ cieš no skābekļa un barības vielu trūkuma.
Medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem divu līdz sešu stundu laikā, jo šūnas pamazām iet bojā. Jo ātrāk atjaunos asinsriti, jo lielāku sirds muskuļa daļu izdosies glābt.
Lai izvairītos no atkārtotas lēkmes, sirds asinsvadu slimību (stenokardijas, miokarda infarkta, kardiomiopātijas) gadījumā ārsts ieteiks lietot aspirīnu. Asinsvadu paplašināšanai, iespējams, būs jāievieto stents vai jāveic šuntēšanas operācija.
Pēc tam nav ieteicama fiziska pārslodze, it īpaši, ja radušies sirds ritma traucējumi, taču mērenas fiziskas aktivitātes palīdzēs uzlabot veselības stāvokli.
Adatu terapeite: jāmeklē sāpīgie punkti
Adatu terapeits nav pirmais speciālists, pie kura vajadzētu vērsties ar sūdzībām par sāpēm krūtīs, taču, ietekmējot noteiktus enerģētiskos punktus, ir iespējams veicināt asinsvadus paplašinošu vielu izdalīšanos organismā, tādējādi mazinot to spazmas un sāpes, teic adatu terapeite Anna Kaļķe.
Agrāk uzskatīja, ka akūta miokarda infarkta gadījumā akupunktūru nedrīkst veikt, taču pēdējā laikā viedoklis ir mainījies. Jo ātrāk sāk ārstēšanu, jo mazākas ir sirds bojājuma sekas, taču vispirms jākonsultējas ar kardiologu.
Adatu terapija ir tikai viena no reabilitācijas metodēm.
Tomēr visbiežāk to izmanto, ja sāpes krūtīs izraisījusi kāda mugurkaula vaina, piemēram, starpskriemeļu disku izmaiņas starp ceturto, piekto un sesto krūšu skriemeli, kad saspiestas ar sirdi saistītās nervu šķiedras. Vienlaikus, lai palīdzētu mugurkaulam atlabt, nepieciešams fiziski aktīvs dzīvesveids. Diemžēl nereti pacienti vēlas nākt tikai uz adatu terapijas procedūrām un lietot homeopātiskos preparātus, taču negrib kustēties, atzīst ārste.
Veicot akupunktūru, var mazināt arī jostas rozes izraisītās sāpes, kas parasti izplatās pa ribstarpām no muguras uz priekšu. Papildus reizi vai divas nedēļā ieteicams lietot homeopātiskos pretvīrusu preparātus.
Adatu terapija palīdz organismam izmantot iekšējās rezerves, mazinot gan mugurkaula, gan nervu, gan citas sāpes. Ar šo metodi var ārstēt nervu sistēmu, lai būtu vieglāk pārdzīvot stresa situācijas, sakārtot ķermenī enerģijas plūsmu, veicināt tā saukto labsajūtas hormonu endorfīnu un enkefalīnu izdalīšanos, kuri rada atsāpinošu efektu.
Uz auss atrodas punkti, kuri kļūst sāpīgi, pirms problēma izpaudusies, tādēļ žultsakmeņu, sirds vai citu lēkmi var prognozēt jau diennakti iepriekš.
Nereti sirds slimnieki intuitīvi rīvē plaukstu locītavas, jo šajā zonā atrodas sirds un tās ārējā apvalka enerģētiskie kanāli, punkti, kurus ietekmējot, var mazināt sāpes.
Rodoties sāpēm krūtīs, jācenšas dziļi (ja tās nepastiprinās) un mierīgi elpot, lai veicinātu asinsvadu atslābšanu. Turpretim, elpojot sekli vai elpu aizturot, spazmas var pastiprināties.
Ja smeldze sirds apvidū ir neirozes izraisīta, tā mēdz pāriet, ērti apsēžoties, aizverot acis, viegli uzspiežot un paturot pirkstus uz acu āboliem.
