Krūšu problēmas – arī stiprajam dzimumam 1
Pēdējos gados daudz tiek runāts par krūts vēzi un pēc iespējas savlaicīgāku tā diagnostiku. Šo slimību savā ziņā var dēvēt par mūsu gadsimta sērgu, kas asina izkapti, snaikstoties pēc sieviešu dzīvības. Tomēr arī vīriešiem nav iemesla pavisam atviegloti nopūsties – dažādas krūšu veselības problēmas mēdz skart arī viņus, tiesa – daudz retāk.
Palielinās trīs reizes dzīvē
Ne vienam vien vīriešu kārtas pārstāvim nākas saskarties ar to, ka krūtis palielinās, taču tas nenozīmē, ka tā būs visu atlikušo dzīvi. Tādas ķermeņa pārmaiņas lielākoties saistītas ar ginekomastiju – endokrīnās sistēmas hormonāliem traucējumiem, kuri izraisa vīriešu krūšu dziedzeru palielināšanos. Šīs pārmaiņas vērtē kā labdabīgas. Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs, mamologs Andrejs Srebnijs teic, ka vairāk nekā 90 procentos gadījumu palielinājumi vai veidojumi, ko vīrietis satausta savās krūtīs, izskaidrojami ar ginekomastiju. “Ginekomastija – tas ir hormonu disbalanss organismā, kaut gan analīzes bieži vien to neuzrāda. Nereti ginekomastijai ir fizioloģisks raksturs, proti, lielai daļai šā dzimuma pārstāvju tā sevi piesaka trīs reizes mūžā: vispirms jau dažas dienas pēc piedzimšanas, kad, mainoties hormonu līmenim (mātei dominēja estrogēni), jaundzimušajam zēnam piebriest krūtis. Nākamā fāze sākas līdz ar pubertātes vecuma sasniegšanu (parasti 12–14 gadu vecumā), kad zēna organismā strauji paaugstinās testosterona līmenis. Tā ietekmē pusaudzim palielinās krūtis, kuras, iespējams, dažus mēnešus var būt pat sāpīgas, taču arī tas pāriet. Trešā un pēdēja fāze ir senioru gados, kad vīrišķo un sievišķo hormonu līdzsvars atkal sāk mainīties. Pazīmes ir gandrīz tādas pašas: krūšu palielināšanās, dažkārt sāpes, taču parasti viss pāriet bez ārstēšanas.”
Reizēm gadās, ka ginekomastija nepazūd. Tad vīrietim vai nu jāsamierinās un ar to jāsadzīvo, vai arī jādodas pie ķir-urga, lai labotu ķirurģiski.
“Ginekomastija nepaaugstina krūts vēža risku,” piebilst Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra virsārsts un krūts ķirurgs, asociētais profesors Arvīds Irmejs. “Arī sāpes nav tik stipras, lai tās ļoti traucētu. Tāpēc ginekomastijas ārstēšanas galvenais mērķis ir novērst kosmētisku ķermeņa defektu. Dažkārt šajā procesā izmanto medikamentus, taču pamatmetode ir ķirurģiska iejaukšanās. Tiesa, ar operāciju gan nav jāsteidzas, īpaši pusaudža vecumā, kad ginekomastijas simptomi pēc laika vienkārši izzūd.”
Ginekomastijas cēlonis var būt ne tikai fizioloģisks. “Ginekomastiju izraisa dažādu medikamentu un vielu lietošana. Nav vainojami tikai hormonālie preparāti, bez kuriem parasti neiztiek kultūristi jeb bodibilderi vai kurus nozīmē prostatas vēža slimniekiem, bet, piemēram, arī zāles, ko mediķi izraksta prostatas adenomas, kuņģa čūlas, sirds un citu orgānu slimību ārstēšanai, kopumā kādi simt medikamenti. Pārmērīgi krūšu dziedzeri var attīstīties arī pie dažām slimībām, piemēram, hormonāli aktīviem – hipofīzes, virsnieru un sēklinieku – audzējiem, aknu cirozes un nieru mazspējas. To spēj rosināt arī alkoholisms un citas stiprā dzimuma vājības,” teic Andrejs Srebnijs.
Labdabīgi veidojumi
“Labdabīgu veidojumu, piemēram, fibroadenomu vai cistu, ko nereti konstatē sievietēm, vīriešiem tikpat kā nav,” no savas pieredzes zina teikt Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, ārsts Jānis Eglītis. “Es vispār neatceros, ka pēdējos divdesmit gados kādam vīrietim tiktu konstatēta fibroadenoma. Cistas gan mēdz būt, taču arī salīdzinoši reti. Ir atsevišķi gadījumi, kad paplašinās piena vadi aiz krūts gala, kas vairāk raksturīgs sievietēm (arī vīriešiem krūtīs ir tā sauktie piena vadi). Piena vados parādās izaugumi, tā sauktās papilomas, bet arī tās sastopamas gana reti. Nereti esam operējuši vīriešus arī bez šīm piena vadu papilomām, bet iepriekš konstatējuši izdalījumus no krūts gala un, jau padziļinātāk izmeklējot, atraduši kārpveida izaugumus piena vados.”
Ja nu tomēr ļaundabīgs?
Mēdz būt situācijas, kad vīrieša krūtīs ārsti atklāj ko ļaundabīgu. “Ja salīdzinām ar sieviešu populāciju, vīrieši faktiski ar šo vainu vispār neslimo,” akcentē ārsts Jānis Eglītis. “Līdz ar to arī tādas izmeklējuma metodes kā, piemēram, skrīninga mamogrāfija, ko izmanto sievietēm, lai agrīni atklātu krūts vēzi, šeit nepraktizē. Vīrieši, kas atnāk pie ārsta, lielākoties sūdzas par blīvu, cietu veidojumu krūts dziedzeru rajonā. Papildizmeklējumos, kas visbiežāk ir ultraskaņa ar biopsiju, tiek noteikts, vai šis veidojums ir labdabīgs vai ne. Ja tas tomēr ir ļaundabīgs, vīrietis tiek nodots ķirurga onkologa pārziņā. Nereti šāds vīrietis arī saņem sistēmisko terapiju, kas var būt gan hormonu, gan ķīmijterapija, atsevišķos gadījumos – staru terapija. Diemžēl nav nevienas metodes, lai šādas slimības vīriešiem atklātu ļoti agrīni, turklāt tas īsti nebūtu pamatoti ne izmaksu ziņā, ne kā citādi, jo šādu gadījumu skaits tiešām ir ļoti mazs.
Ģenētiskā mantojuma zigzagi
Runājot par krūts vēzi, būtisks ir arī ģenētiskais mantojums. Profesors Arvīds Irmejs par to teic: “Uzmanīties vajadzētu tiem vīriešiem, kuriem ģimenē bijuši vairāki krūts, olnīcu, prostatas, aizkuņģa dziedzera vēža gadījumi tuviem asinsradiniekiem, īpaši gados jauniem. Teiksim, kas tāds piemeklējis māti un māsu – tādā gadījumā vīrietim vajadzētu zināt ģenētiskās pārbaudes rezultātus, lai noskaidrotu, vai viņam nav paaugstināts pārmantota vēža risks, jo ir zināms, ka pie attiecīgo gēnu mutācijas arī vīrietim ir paaugstināts krūts vēža risks.”
Jāsāk ar ģimenes ārstu
Ja vīrietis mana kaut kādu diskomfortu, sāpes vai arī ja viņš satausta kādu bumbulīti krūtīs, jādodas pie ārsta. “Ja ar sāpēm, jāskatās, cik tās ir ilgušas un kas tās varētu būt izraisījis: varbūt kāda pārlieku liela fiziska slodze bijusi, sākts lietot kādus jaunus medikamentus. Ja ir sataustāms veidojums, tad gan nevajadzētu kavēties ar vizīti pie ārsta,” uzsver dakteris Jānis Eglītis. “Ar kādu ārstu vajadzētu sākt? Ar ģimenes ārstu, kurš nozīmētu pirmos izmeklējumus, piemēram, ultrasonogrāfiju vai mamogrāfiju. Ja būs kas apstiprinājies, viņš norīkos pie attiecīgā speciālista.”
Mūsu eksperti
Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs
Arvīds Irmejs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra virsārsts un krūts ķirurgs
Andrejs Srebnijs, Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs, mamologs
