Pilnā sparā sākusies velosipēdu un elektrisko skrejriteņu sezona, kas nozīmē, ka ikvienam satiksmes dalībniekam jābūt īpaši uzmanīgam, lai braukšana būtu droša pašam un citiem.
Tiesa, kopš pērnā gada rudens spēkā ir arī stingrāki ierobežojumi, saskaņā ar kuriem ir noteikti bargāki sodi to vadītājiem, par obligātu noteikta nepieciešamība iegūt vadītāja tiesības u.c.
Bet, iespējams, labāk par noteikumiem runā cilvēku reālā pieredze? Tieši tāpēc LA.LV sazinājās ar rīdzinieci Elīnu, kurai diemžēl pagājušā gada rudenī kāds brauciens ar elektrisko skrejriteni beidzās slimnīcā un ar pamatīgu satraukumu. Nu viņa ir gatava dalīties ar savu stāstu, lai atgādinātu, cik svarīgi ir parūpēties par drošību uz ceļa.
Todien Elīna pa Brīvības ielas veloceliņu ar elektrisko skrejriteni brauca no centra uz mājām Juglā – sapulce bija ievilkusies, nedaudz jau sācis krēslot. Elīna ir divu pusaudža vecuma bērnu mamma, viņa allaž cenšas ievērot visus noteikumus, tāpēc arī šoreiz – galvā bijusi ķivere (tobrīd gan jaunie noteikumi vēl nebija stājušies spēkā).
Teikas krustojumā (Brīvības un Lielvārdes ielas stūris) viņa apstājusies pie sarkanās gaismas, laikus jau redzējusi, ka ceļa pretējā pusē stāv divas meitenes, viena no kurām arī bijusi ar elektrisko skrejriteni pie rokas. Vēl aizdomājusies, kā meitenes turpinās kustību, vai nāks pretī, vai pagriezīsies.
“Iedegās zaļā gaisma un abas meitenes man nāca pretī. Grasījāmies samainīties, kā jau to paredz noteikumi – es pa labo pusi, meitenes turpināja ceļu taisni. Biju jau gandrīz garām meitenēm, kad pēkšņi man lielā ātrumā priekšā pa manu joslu nesās cits skrejritenis, kā vēlāk noskaidrojās, to vadīja 16 gadus vecs jaunietis,” atceras Elīna.
Tā piedzīvota frontāla sadursme. Jaunietim neesot bijusi ne ķivere, ne kādi citi drošības līdzekļi, viņš acīmredzot ļoti centās paspēt pie zaļās gaismas, tāpēc meitenes apsteidza pa kreiso pusi un lielā ātrumā, nepamanot, ka pretī brauc vēl viens skrejritenis.
“Puisis sadursmē bija sasitis seju, bet es dabūju pamatīgu triecienu ar stūri pa vēderu. Pirmajā brīdī šķita, ka viss būs labi, apvaicājos puisim, kā viņš jūtas, bet tad sapratu, ka pašai paliek sliktāk. Devos apsēsties pie tuvumā esošā veikala uz kāpnēm, jo jutu, ka tūdaļ nevarēšu nostāvēt. Man paveicās ar lieliskiem cilvēkiem tuvumā – kāds man nopirka ūdeni, cits izsauca ātro palīdzību, viņi pieskatīja, lai neceļos un mierīgi sagaidu mediķus. Tiešām novērtēju cilvēku atbalstu!”
Pa to laiku ieradušies arī jaunieša vecāki, Elīnas vīrs atbraucis pēc skrejriteņa, bet Elīna devusies uz slimnīcu.
“Slimnīcā tiku pamatīgi pārbaudīta, man bija sasitumi, liels zilums uz vēdera, nobrāzts celis, tika veikta arī galvas pārbaude, taču tas, ka man galvā bija ķivere, mani bija glābis. Tāpat arī es trieciena brīdī nenokritu zemē, izdevās palikt kājās. Nekādu paliekošu seku par laimi nebija. Izvairīties tur nebija iespējams… Krustojums ir diezgan noslogots, puisis man brauca tieši virsū.”
Par laimi abiem negadījumā iesaistītajiem šis stāsts beidzies vien ar pamatīgu izbīli. Pušumu pamazām sadzijuši. Puisim ticis piespriests minimālais sods, viņš ticis atzīts par vainīgu, taču, tā kā nav pilngadīgs, sods ticis samazināts. Ja atmiņa neviļ, puisim bijuši jāsamaksā 10 eiro valstij.
Tā kā Elīna pati ir mamma, nolēmusi arī nekādas sūdzības nesniegt un par ārstēšanos iztērēto naudu no puiša un viņa ģimenes nepieprasīt.
Taču gūtās mācības viņa grib atgādināt arī citiem: “Ir jābrauc ļoti uzmanīgi! Ir labi, ka tagad ir likums, taču jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas un ātrums. Puisis todien ļoti gribēja paspēt uz zaļo gaismu, bet varbūt tomēr ne vienmēr vajag censties paspēt? Meitenes viņš apdzina pa pretējo pusi… Jauniešu vecākiem noteikti ir jārunā ar saviem bērniem par viņu uzvedību satiksmē. Viss varēja būt sliktāk. Mums abiem toreiz paveicās. Brauksim visi prātīgi!”