Ja krusas laikā automašīnu tomēr nav iespējams novietot zem jumta, tad talkā var nākt dažādi palīglīdzekļi auto aizsardzībai, piemēram, šādi.
Ja krusas laikā automašīnu tomēr nav iespējams novietot zem jumta, tad talkā var nākt dažādi palīglīdzekļi auto aizsardzībai, piemēram, šādi.
Ergo publicitātes foto

Kad no debesīm krīt monētas jeb krusa posta par miljoniem 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Pēdējā lielgraudu krusa Latvijā atkal radījusi skatītāju sajūsmu un bildes sociālajos tīklos un galvassāpes uzņēmējiem un apdrošinātājiem. Cik kopumā izmaksā laika apstākļu radītie zaudējumi Latvijas apdrošinātājiem?

Latvijas apdrošinātāji krusu atsevišķi nenorāda un neuzskaita kā zaudējumu radītāju, atskaitēs un dokumentos figurē “bargi laik­apstākļi” vai “vētra ar stipru vēju un krusu”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tomēr krusa pieskaitāma pie lielākajiem dabas stihiju radītu zaudējumu izraisītājiem.

Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas aplēsēm, atlīdzību kopsumma krusas nodarīto zaudējumu sakarā gadā ir ap pusotru līdz diviem miljoniem eiro, kas pārsvarā tiek izmaksāti nelielās atlīdzībās, līdz 10 tūkstošiem eiro katram klientam.

Tipiskās cietušās lietas ir transporta līdzekļi, kam sakapātas virsbūves, stikli un elektronika. Par sējumiem gan asociācijas prezidents Jānis Abāšins teic, ka “līdz šim negaisi ir izvēlējušies veiksmīgu trajektoriju, neskarot lielo sējumu teritorijas, bet trāpot Rīgai un Pierīgai”.

90% zaudējumu – automašīnām

“ERGO” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone stāsta, ka vislielākos bojājumus iedzīvotāju īpašumam, tajā skaitā ēkām un automašīnām, parasti nodara vētras un spēcīgas vēja brāzmas – lūstoši koki bojā ēku jumtus un automašīnas, spēcīgas vēja brāzmas bojā vai pat norauj ēku jumtus.

Salīdzinot ar vētras postījumiem, spēcīgs lietus un liela izmēra krusas graudi parasti tomēr rada mazākus bojājumus iedzīvotāju īpašumam.

Ir bijuši gadījumi, kad bojāti siltumnīcu stikli, māju stiklojums, bet 90% no visiem pieteikumiem bijuši par krusas radītajiem bojājumiem automašīnu virsbūvei KASKO apdrošināšanas ietvaros.

Krusas radīti bojājumi automašīnām pārsvarā ir nelielas, bet nepatīkamas buktes virsbūvē, tomēr mēdz būt arī nopietnāki bojājumi un nepieciešams mainīt automašīnas stiklus vai atjaunot visu automašīnas virsbūvi.

Pērn lielākā “ERGO” izmaksātā atlīdzība par krusas radītiem bojājumiem automašīnai bija teju 5000 eiro. Lai novērstu krusas radītos bojājumus, gadu vecam “Volvo” markas transportlīdzeklim, bija nepieciešams mainīt priekšējo stiklu un motora pārsegu, kā arī veikt pārējās virsbūves atjaunošanu un pārkrāsošanu.

Reklāma
Reklāma

“Šogad saņemto atlīdzības pieteikumu skaits ir teju divas reizes lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu,” atzīst I. Andersone

“ERGO” eksperti iesaka rūpēties par auto drošību, novietojot to drošā vietā zem jumta vai pazemes stāvvietā. Auto īpašnieki arī paši mēdz veikt piesardzības pasākumus pirms gaidāmas vētras. Tad auto tiek apsegts ar segu vai citu triecienu absorbējošu materiālu, lai izvairītos no nepatīkamajām buktēm auto virsbūvē.

Buktes monētas lielumā

AAS “Balta” apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis stāsta, ka spēcīga lielgraudu krusa ik gadu mūsu klientiem nodara zaudējumus, kuru apjoms lēšams līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Pagājušajā gadā KASKO klientiem vien par krusas nodarītiem bojājumiem “Balta” kopumā izmaksājusi atlīdzībās 130 000 eiro,

bet pēdējo gadu griezumā izmaksāto atlīdzību apjoms par šādiem bojājumiem tuvojas ceturtdaļmiljonam.

Bojājumi galvenokārt tiek nodarīti auto virsbūvēm – saņemti atlīdzības pieteikumi par izsistiem vējstikliem, bet pērn kāda klienta auto virsbūvē pēc krusas varēts saskaitīt pat 20 buktes, no kurām katra bija vismaz eiro monētas lielumā.

Krusa ir bīstama arī īpašumam – pēc spēcīgiem negaisiem, kad novēroti lieli krusas graudi, ir saņemti atlīdzības pieteikumi gan par bojātiem māju, terašu jumtiem un nojumēm, gan izsistiem stikloto verandu stikliem un mājokļu logiem, kā arī bojātām dārza mēbelēm. Atlīdzības par šādiem bojājumiem atkarībā no gadījuma variē no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.

Lielākās dabas katastrofas Eiropā 2019. gadā (pēc zaudējumu apmēra):

plūdi Itālijā novembrī, 3,5 miljardi USD

plūdi Spānijā septembrī, 2,5 miljardi USD, apdrošinātie zaudējumi 655 miljoni USD

sausums Spānijā martā–jūnijā, 1,7 miljardi USD

sausums un karstuma vilnis Rietumu un Centrālajā Eiropā, jūnija beigās–augusta beigās, 1,7 miljardi USD

nozīmīgākā dabas katastrofa – atsevišķs gadījums 2019. gadā bija vētra “Eberhards” martā Centrālajā un Rietumu Eiropā (ieskaitot krusu), zaudējumi 1,6 miljardi USD, apdrošinātie zaudējumi 1,2 miljardi USD

plūdi Francijā novembrī, 1,2 miljardi USD

zemestrīce Albānijā 26. novembrī, 1,1 miljards USD

bargi laikapstākļi (vētras) Centrāleiropā 10.–12. jūnijā, zaudējumi 1,1 miljards USD, apdrošinātie zaudējumi 815 miljoni USD

Dati: LAA, no “Weather, Climate & Catastrophe Insight. 2019 Annual Report”, AON

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.