OIK ačgārnajā maksājumu kārtībā plāksteri nelīdzēs 0
Pūloties kliedēt zemnieku satraukumu par elektrības rēķiniem, kuri šogad palielinājušies uz tā dēvētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) rēķina, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piesola iespēju samazināt saimniecībām pieslēguma jaudu deviņiem mēnešiem – pašlaik noteikto sešu mēnešu vietā.
Iespēja, kuru nevarēs izmantot
Šonedēļ viesodamies pie Kokneses novada zemnieku saimniecības “Lejasvēži” īpašnieka Jāņa Krūmiņa, vēlreiz pārliecinājāmies, ka ministra piedāvātais jaudas atslēgums deviņiem mēnešiem nebūs atvieglojums ne viņam, ne citiem vidējiem un mazajiem zemniekiem, kuru saimniecībās ikdienā nepieciešams trīsfāžu pieslēgums.
“Manā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības tehnika nav jauna, tāpēc tā bieži jāremontē,” stāsta Jānis. “Ikdienā remontam izmantoju virpas, metināšanas aparātu un citas ar elektrību darbināmas iekārtas. Bet to varu darīt tikai līdz sējas sākumam. Martā vai aprīlī, tiklīdz kļūs siltāks, jāsāk sēklas graudu tīrīšana, ieslēdzot jaudīgus elektrodzinējus.” Uzņēmumā “Sadales tīkls” piedāvājuši zemniekam uz pusi samazināt pieslēguma jaudu, tad par elektrību būšot jāmaksā mazāk.
“Nekā nevaru to samazināt, jo tad graudu kaltē izmantotie elektrodzinēji izdegs. Viena dzinēja sadegušo tinumu pārtīšana maksā vairāk nekā 100 eiro, kas man, protams, būs jādara par savu naudu. Tāpēc drīzāk man būtu vajadzīgs pat lielākas jaudas pieslēgums. Savukārt, pēc ministra teiktā, par vienu pieslēguma atslēgšanu man jāmaksā 40 eiro, tikpat par pieslēgšanu. Ja man tas jādara vismaz trīs reizes gadā, tad jāsamaksā vēl 240 eiro. Iznākumā piesolītā elektrības rēķinu samazinājumā vietā man būs vēl lielāki izdevumi nekā par janvāri elektrības rēķinā redzamie,” skaidro “Lejasvēžu” saimnieks.
Uzņēmuma “Sadales tīkls” korporatīvo klientu daļas vadītājs Imants Krūmiņš un korporatīvo klientu apkalpošanas vadītājs Dainis Nolmanis, kuri bija ieradušies “Lejasvēžos”, apgalvo, ka par pieslēguma jaudas samazināšanu nekas neesot jāmaksā. To varot izdarīt, ar uzņēmumu “Sadales tīkls” sazinoties telefoniski vai elektroniski. Bet par agrākās pieslēguma jaudas atjaunošanu pēc pieprasītā samazinājuma sešiem mēnešiem gan esot jāmaksā 29 eiro. Bet esot paredzēts, ka saimniecībām ar 100 ampēru jaudas pieslēgumu, samazinot jaudu vairāk nekā par 50%, turpmāk nekas nebūšot jāmaksā arī par agrākās pieslēguma jaudas atjaunošanu.
“Lejasvēžu” saimnieks atzīst, ka viņa saimniecībai tas neko nelīdzētu, tāpēc ka viņa pieslēguma jauda ir tikai 63 ampēri, tātad būšot jāmaksā tik un tā, turklāt vairākas reizes gadā.
Nesamērīgi rēķini
Uz jautājumu, cik samaksājis par janvāri, Jānis atbild, ka nesamērīgi daudz – 27 centus par kilovatstundu.
“Par janvārī patērēto 851 kilovatstundu – 240 eiro. Bet no šīs summas par elektrību tikai 44,73 eiro. Pārējos apmēram 196 eiro esmu spiests samaksāt “Sadales tīklam” par 63 ampēru pieslēgumu un par šo OIK,” skaidro zemnieks. “Pats dīvainākais, ka par šiem jaudas apmēriem man jāmaksā divreiz. Vienreiz “Sadales tīklam” par pieslēguma ampēriem, otrreiz OIK maksājuma mainīgajā sadaļā par tiem pašiem ampēriem. Tas taču nav normāli!”
Kopā ar “Lejasvēžu” saimnieku aplūkojām par pagājušā gada augustu saņemto rēķinu, kurā par 883 kilovatstundām bija jāmaksā 204 eiro. Pēc viņa aplēsēm, šogad elektrības rēķini pieaugs par aptuveni 45 līdz 50 eiro mēnesī. Tā kā jau pērn zemnieks maksājis par šo OIK, tagad iznāks, ka elektrības rēķinu palielinājumu radījusi kopš šī gada ieviestā jaunā diferencētā maksājumu kārtība. Pēc Jāņa aplēsēm, par septiņiem mēnešiem, kad elektrības patēriņš saimniecībā mazāks, sadārdzinājums kopsummā būs par 350 līdz 400 eiro.
Uzņēmuma “Sadales tīkls” korporatīvo klientu daļas vadītājs Imants Krūmiņš saka, ka par šī gada OIK maksājumu kārtību nevarot spriest, jo uzņēmuma pārstāvji neesot bijuši klāt, kad par to lemts. Tomēr, viņaprāt, esot slikti, ka elektrības rēķiniem OIK “piesiets” šādā veidā.
Vai piemaksājam ārzemniekiem?
Pēc “Lejasvēžu” saimnieka domām, dīvaini šķiet arī tas, ka valdība piešķīrusi tik dāsnu atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem OIK veidā. Bet uzraudzība ir tik vāja, ka dažs labs jau mēģinājis izkrāpt šo atbalstu, elektrību ražojot vien uz papīra. Tāpat nav skaidri zināms, vai tie, kuri ražo elektrību, patiešām patērē to savām vajadzībām, pārdodot tikai atlikumu. Vai arī pārdod visu saražoto, pēc tam pērkot to uz pusi lētāk.
Viņaprāt, nekāda attaisnojuma nav arī ekonomikas ministra paustajam atbalstam lielajiem ražošanas uzņēmumiem, tostarp “Cemex”, “Valpro”, “Dobeles dzirnavniekam” un citiem. “Cik no šiem uzņēmumiem pieder Latvijas uzņēmējiem?” jautā viņš. “Iznāk, ka uz šī OIK rēķina Latvijas iedzīvotāji piemaksā ārzemniekiem.”
Taupīt vairs nav jēgas
“Kad pēc ražas novākšanas jādarbina kalte, tad elektrības patēriņš, protams, ir ievērojami lielāks – vidēji 2800 līdz 3000 kilovatstundu. Pēc jaunās kārtības elektrības rēķinam it kā vajadzētu samazināties, tāpēc ka patēriņš ir lielāks,” spriež Jānis. “Bet šī jaunā kārtība ir kliedzošā pretrunā ar valstī sludināto elektroenerģijas taupīgu izmantošanu. Bet tagad iznāk ačgārni. Lai man būtu jāmaksā mazāk, jācenšas tērēt iespējami vairāk. Kurš tērējis elektrību vairāk, tam jāmaksā mazāk nekā tādam, kurš, naudu taupīdams, elektrību tērējis maz,” sašutis saimnieks.
“Lejasvēžos” redzu, ka visās saimniecības un dzīvojamās telpās apgaismojumam Jānis ieskrūvējis ekonomiskās spuldzītes, kuras, kā saimnieks domā, turpmāk izmantot vairs nav lielas jēgas. Jo elektrības taupītājam jaunā kārtība iegriež vien papildu robu saimniecības budžetā – jāmaksā vairāk nekā tādam, kuram patēriņa skaitītājs griezīsies uz velna paraušanu.
“Lejasvēžos” Jānis Krūmiņš saimnieko jau divpadsmito gadu, 250 hektāros, no kuriem 100 hektāru ir īpašumā, sēj kviešus, auzas, rapšus, griķus. Pašlaik lauksaimniecība ir viņa vienīgais ienākumu avots.
Saimniekošana sadārdzināsies
“Par elektrības rēķiniem varētu nerunāt, ja tie būtu vienīgie, kas zemniekiem sadārdzina saimniekošanu. Bet tie jau nav vienīgie! No 1. jūlija viņiem paredzētā dīzeļdegviela tiek aplikta ar akcīzes nodokli. Runā, ka ar nodokli apliks arī lauksaimniekiem paredzētās subsīdijas. Iznākumā saimniekošana sadārdzināsies. Tāpēc OIK ieviestajā ačgārnajā maksājumu kārtībā nekādi plāksteri, kurus pašlaik piedāvā Ekonomikas ministrijā, nelīdzēs. No jaunās OIK kārtības jāatsakās. Pirms divpadsmit gadiem, kad “Lejasvēžos” sāku strādāt patstāvīgi, pārdevu kviešus par 160 latiem tonnā plus PVN. Bet pagājušajā gadā tonnu kviešu varēju pārdot par 135 līdz 140 eiro bez PVN. Toties pašizmaksa šajos gados kāpusi. To redzot, dažbrīd nolaižas rokas un gribas visam atmest ar roku,” atzīst Jānis. “Tagad par elektrības rēķinu pieaugumu brēcam mēs, zemnieki. Bet, atnākot vasarai, par to brēks lauku māju iedzīvotāji, kam rēķini pieaugs vēl vairāk.”
