Postošākās slimības 1
Smiltsērkšķus Latvijā visvairāk apdraud divas slimības – vadaudu mikoze un pumpuru bakterioze. Vispostošākā ir pirmā, ko izraisa augsnē mītoša parazitāra sēne. Slimajiem augiem vasaras vidū sāk dzeltēt un birt lapas, ogas iekrāsojas pirms laika, nesasniedzot šķirnei raksturīgo lielumu. Stumbra un zaru miza kļūst sarkanīgi brūna, slimie augi parasti neatveseļojas un aiziet bojā. Pret šo slimību pagaidām nav pārbaudītu un videi draudzīgu līdzekļu, tāpēc jāievēro profilaktiskie pasākumi. Smiltsērkšķus nedrīkst stādīt vietā, kur pirms tam auguši pret vadaudu mikozi uzņēmīgi augi – kartupeļi, tomāti, zemenes, plūmes, avenes, rozes, asteres, dālijas, peonijas, krizantēmas u.c. Lai neievainotu auga saknes, nevajag irdināt augsni ap krūmiem un rakt sakņu atvases, tāpat dārzā regulāri jāpļauj zāliens.
Mazāk postošo smiltsērkšķu slimību – pumpuru bakteriozi – veicina silts, lietains laiks un atkušņiem bagāta ziema. Šī slimība iznīcina pumpurus, tādējādi samazinot ražu un padarot zarus neizturīgus pret snieglauzēm. Slimības izraisītājs iekļūst zarā caur vecāko lapu kātiņu atraušanas rētām. Baktērija aktivizējas ziemā, siltā laikā izraisot pumpuru un tiem apkārt esošo audu puvi. Slimības sākumā bojāto augu pumpuri ir mazāki un tumšāki. Arī pret šo slimību nav reģistrētu, aktīvu līdzekļu, tāpēc atliek tikai ievērot profilakses pasākumus – smiltsērkšķu stādījumus nedrīkst ierīkot pret pumpuru bakteriozi uzņēmīgo apšu, papeļu vai ceriņu tuvumā, tāpat laikus jāizgriež un jāsadedzina slimie zari, bet instrumenti pēc tam jādezinficē.
Daudz vērtīgu padomu par smiltsērkšķu audzēšanu, izmantošanu, pārstrādi un lietošanu pārtikā, kosmētikā, tautas un tradicionālajā medicīnā lasāms nesen iznākušajā Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja Andreja Brūveļa un Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošās pētnieces Dalijas Segliņas grāmatā “Smiltsērkšķis. Audzēšana, izmantošana, receptes”.
