Krokodilam cirkā aizlīmē muti ar līmlenti 7
Ja vēlaties redzēt divmetrīgu Nīlas krokodilu ar aizlīmētu muti, jādodas uz ukraiņu ceļojošā cirka “Zoo impērija” izrādi. Šādu neparastu drošības paņēmienu savam “audzēknim” izvēlējies dresētājs Sergejs Ļapins. Sašutumā par redzēto kāda skolotāja ziņojusi patversmes “Dzīvnieku draugs” darbiniekiem. Trauksmi par necienīgu izturēšanos pret kustoni sacēlusi arī organizācija “Dzīvnieku brīvība”, ievietojot tīmeklī video no cirka izrādes un vēršoties pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ar jautājumu – vai tāda apiešanās ar krokodilu vērtējama kā pārkāpums no likuma viedokļa.
Dresūrai nepakļaujas, uzpurņus necieš
Krokodilu ar aizlīmētu muti “Dzīvnieku brīvības” pārstāvjiem izdevās nofilmēt 16. novembra izrādē Mārupē. Ierakstā redzams, ka priekšnesuma laikā dzīvnieku publikai izrāda, nēsājot pa arēnu, un uzstāšanās kulminācijā tas dabū buču uz deguna. “Zoo impērijas” reklāmas afišās šis pieteikts kā viens no “ekstremālākajiem numuriem”.
Ukraiņu cirka mākslinieku trupa, kas ar izrādēm pa Latviju ceļo kopš jūnija sākuma un gada nogalē piestājusi Rīgā, līdzās akrobātiem un klauniem demonstrē arī 28 dzīvnieku priekšnesumus. Krokodils, vārdā Gogi, tāpat kā lāči manēžā atrodas ar nofiksētiem purniem, taču tikai krokodilam tas aizdarīts ar līmlenti.
“Līmlente vajadzīga nevis manai, bet skatītāju drošībai,” izvēli par labu šim materiālam skaidro dresētājs, arī visas ukraiņu trupas vadītājs no Dņepropetrovskas Sergejs Ļapins. Savā priekšnesumā pirms “ekstrēmā” skūpsta viņš lipekli tiešām noritina, šādu uzticēšanos gan nevarot atļauties palīgs, kas mākslinieku aizvietojis izrādē Mārupē. Līmlente dzīvniekam sāpes nesagādājot, jo nepieguļ blīvi degunam, taisnojas mākslinieks un piebilst, ka jebkuru uzpurni viņa Gogi ar kāju noķeksējot, pirms vēl tas kārtīgi uzlikts.
Nīlas krokodili tiek uzskatīti par vieniem no cilvēkam visbīstamākajiem kustoņiem. “Tie arī nepakļaujas apmācībai, tas varbūt pat ir vienīgais dzīvnieks, kuru nedresē,” atzīst Ļapins. Viņš apgalvo, ka pats iepriekš spējot paredzēt katru Gogi rīcību, jo cirka priekšnesumam dzīvnieku iegādājies jau sešu mēnešu vecumā no kādas Gruzijas audzētavas.
Par skatītāju un dzīvnieku aizsardzības biedrības pārmetumiem trupas vadītājs jūtas pārsteigts, jo viņu darbību katrā uzstāšanās vietā pārbauda PVD darbinieki, un aizrādījumi par līmlentes izmantošanu no viņiem neesot izskanējuši – arī ne pēc pēdējā apciemojuma, kas rīkots, atsaucoties uz protestiem par krokodila mutes aizlīmēšanu.
PVD cirka izrādes pārbauda reti
Citās domās par šo gadījumu ir PVD veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa, kas sarunas laikā ar “Latvijas Avīzi”, iespējams, vēl nebija informēta par savu kolēģu reidu cirkā.
M. Riekstiņa stāsta, ka “Zoo impērija” pastāvīgi atrodas PVD teritoriālo sruktūrvienību darbinieku uzmanības lokā, jo uzraudzīt labturības prasību ievērošanu arī atrakciju dzīvniekiem ir dienesta pienākums. Pārbaudes cirkā galvenokārt rīkotas nevis izrāžu laikā, bet ārpus tām, lai pārliecinātos par dzīvnieku ikdienas apstākļiem būros vai baseinos. Līdz šim trupā konstatēti pārkāpumi, kas būtiski neietekmē dzīvnieku veselību un dzīvību, piemēram, pārbaudes brīdī dzīvnieka miteklī neatradās ūdens bļoda, atzīst Riekstiņa.
“Saņemot informāciju par krokodilu, veiksim pārbaudi arī pašā pasākuma laikā un, ja tiks konstatēts kādu labturības prasību pārkāpums, kas uzskatāms par neatbilstošu izturēšanos pret dzīvnieku, tiks sastādīts gan pārbaudes protokols, gan uzsākta administratīvā lietvedība par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu,” apliecina PVD pārstāve.
Uz jautājumu, vai dzīvniekam ar līmlenti aizlīmēts purns vērtējams kā pārkāpums, M. Riekstiņa atbild apstiprinoši: “Aizlīmēta mute kā tāda nebūtu labturības prasību pārkāpums, ja tas nebūtu darīts ar skoču jeb lipīgo līmlenti.” Alternatīva, lai netiktu apdraudēti citi dzīvnieki vai cilvēki, ir pašu dresētāju rokās – viņi varot izmantot kaut vai ko līdzīgu lāču uzpurnim, bet katrā ziņā ne līmlenti.
Mutes aizlīmēšanu par izplatītu drošības paņēmienu krokodilu transportēšanā nosauc Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, rāpuļu un abinieku speciālists Andris Čeirāns. “Pastāv viedoklis, ka tas dzīvniekam nenodara fizisku ļaunumu, taču cik piedienīgi un ētiski šādas lietas lietot cirkā, tas jau ir cits jautājums,” viņš piebilst.
Ratiem no pakaļas
“Vai pēc katras cirka izrādes saņemam signālus no cilvēkiem, kad viņi jautā par redzēto – vai to drīkst darīt, cik tas ir ētiski,” par Latvijas iedzīvotāju pieaugošo aktivitāti dzīvnieku aizstāvībai stāsta patversmes “Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība. Arī par “aizlīmēto” krokodilu ziņojuši skatītāji – kāda Limbažu sākumskolas skolotāja, kas izrādi apmeklējusi kopā ar saviem skolēniem – , jo viņus satriekusi šāda attieksme pret dzīvnieku. Ar saņemto informāciju organizācija cenšas iepazīstināt PVD, taču bieži vien tā esot skriešana ratiem no muguras – kamēr ierēdņi savīkšas uz pārbaudi, cirks jau devies projām.
Tāpēc organizācija ir gandarīta, ka PVD, reaģējot uz dzīvnieku aizsardzības biedrību spiedienu, iesniedzis priekšlikumu Zemkopības ministrijai izvērtēt savvaļas dzīvnieku izmantošanu ceļojošajos cirkos, kas savukārt šajā jautājumā sākusi organizēt darba grupu.
