Egils Līcītis: Krokodila asaru liešana nelīdzēja 4
Lielā pacilātībā un stāvā sajūsmā pamatnācija uz ielām un laukumos, darba kolektīvos un dzīvesvietās apsveikusi pēc kārtas desmitā Latvijas prezidenta Egila Levita ievēlēšanu. Ne viena vien glāze pacelta uz augstā amata ieņēmēja veselību un astoņu gadu ilgmūžību Rīgas pilī.
Uzsākot jaunos darba pienākumus, Levita kungs saņem arī, kā saka, “labu presi”, jo laikraksti un pārējā periodika neskopojas ar koši izrakstītām uzslavām pirmajās lappusēs.
Beidzot deputātiskie deguni pratuši saost, kurš būs derīgs, lietojams un izmantojams valsts pirmās personas amatā, kurš būs tīkams tautas masām un žurnālistiem.
Nešaubīgi, gaidāmi dzīves uzlabojumi, ja nācijas priekšgalā, centrālkomitejā, kas bez stresa un saprātīgi vadīs valsti, beidzot nostādīts iespaidīgs varas trīsstūris, kas sastāv no tautas simpātijām un starptautiskas nozīmes līderiem: no funkcionējoša premjerministra Kariņa, parlamenta virsganes baltās Ināras un valstī prezidējošā augstā tiesneša Egila Levita.
Par prezidenta ievēlēšanu opozīcija raud krokodila asaras. Vēlēšanu dienā Saeimas tālajos solos krekšķēja, stenēja un urkšķēja, Levita pretinieki staigāja sabozušies un pūcīgi.
Par to, ka neesot bijis sāncensības, ka pietrūcis konkurences, selekcijas, un no kreisās frontes vēl pēdējā brīdī, piecas minūtes pirms divpadsmitiem skanēja samācīta un iestudēta gaušanās, ka te esot nepieciešams balsojums pēc sirdsapziņas, nevis frakcijas disciplīnas noteiktais.
Dzīve vispār ir netaisna, bet atgādināsim, ka līdzās Levitam bija divi blakussēdētāji, gana ambiciozi vīri, kas arīdzan kandidēja uz valsts galvas posteni. Tā ka – bija sagatavotas alternatīvas. Klātesošajiem nācās izšķirties starp nopelniem bagātu, saimnieciski apsviedīgu labklājības cēlēju zivju Šmitu, varenu sociālo aizstāvi, cienījamo tiesībsargu Juri Jansonu un ievērojamo juridisko spīdekli, konstitucionālo tiesību zinātāju Egilu Levitu, un pēdējais uzvarēja godīgā cīņā.
Stāstot to, ka Levits būšot nevis visas tautas, bet koalīcijas prezidents, opozīcijai ilgi būs jāmeklē pateicīgi un pacietīgi klausītāji, kam nav līdz brošai piegriezusies čīkstēšana, saceltais kaķēšanas koncerts un gauža raudāšana no bērnu krēsliņa. Bēdīgi slavenais Ivars Zariņš nebija paguvis iedzert stipruma zāles, tāpēc, šoreiz bez talanta dzirksts velti šķendējies par necilvēcīgo izturēšanos pret opozīciju un nespēdams apturēt “pretīgo liekulības farsu”, aizsteidzās atpakaļ uz savu palātu.
Debašu tribīnē uzkāpis, citkārt humorīgais Jānis Urbanovičs runāja kā Rēzeknes rūgumpods, dziļi apvainojies, ka it neviens vairs neprasa un nekonsultējas ar sociālistu frakcijas pārzini, kuru celt par prezidentu, kā sakārtot jautājumus un balsojumus. Un kvēlu solopartiju noblieza arī Ušakova uzcītīgais kalpotājs un jaunais virssulainis Slava Dombrovskis, kurš uzstājās, itin kā nebūtu bijis ilggadējs valsts darbinieks, bet no interfrontes pelniem atdzimis lidonis.
Mazākuma žēlošanās “korifejiem” atbildi sniedza dep. Daniels Pavļuts – ka Levita gadījums ir kvalitatīvākais kandidātu izraudzīšanas process, kāds jebkad noticis Latvijas vēsturē, bez paslēpēm, bez plecu raustīšanas un daudznozīmīgiem smīniem pirms un pēc slēgtā balsojuma.
Nav jābrīnās, ka taisni mazākuma pārstāvjos ekspremjerā Kučinskī un bij. veselības ministrē Čakšā ierunājās atmodusies sirdsapziņa un biļetens sabojājās pats no sevis, liedzot nobalsot pret kandidātu Levitu.
Jo – kādu cilvēku prezidenta vēlēšanās atbalstīja rekordskaita 61 “par” balsotājs un kādu vīru augstam amatam virzīja sabiedrība? Paātrinājumu Latvijas attīstībai! Bāku un Latvijas ceļa rādītāju! Nākamo spēcīgo valsts līderi! Cilvēku ar Eiropas un pasaules skatījumu!
Lūk, kādus apzīmējumus, labodami kļūdu, ka Levitu par mūsu valsts galveno personu neievēlēja jau pirms četriem gadiem, jaunajam prezidentam veltīja deputāti. Savukārt uz Jēkabielas Saeimas priekšā pulcējušies Levita kunga draugi un piekritēji žurnālistiem mikrofonos sauca, aicinādami balsot tā – lai naudas vara tiktu sagrauta un iedzīta ellē! Levita ievēlēšanas diena izvērtās par dienu, kad uzvarēja drosme, atklātība un patiesība.
