Foto: R. Stafecka arhīvs

Latvijā risināsies pirmais Eiropas čempionāts golfa kroketā sievietēm 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

No ceturtdienas līdz svētdienai Ikšķilē un Siguldā risināsies pirmais Eiropas čempionāts golfa kroketā sievietēm.

Olimpiskajā programmā

Vairākās Āzijas valstīs populārākais sporta veids ir krikets, bet kroketam ar to nav nekādas līdzības. Nelielas paralēles var vilkt ar golfu, taču arī tikai tik daudz, ka, turot rokās noteiktu instrumentu, sit pa bumbu un spēlei nepieciešams lielisks zāliens. Golfā sacenties ar sevi, kroketā – pretinieku un ir jātrāpa vārtos. Kroketa sporta aizsākumi meklējami 19. gadsimta vidū Anglijā, pirmais Eiropas čempionāts notika 1870. gadā un 1900. gadā tas bija otro moderno olimpisko spēļu programmā, pēc tam gan šāds gods vairs nav bijis. Kroketu spēlē 30 pasaules valstīs, un īpaši ir tas, ka parasti vīrieši un sievietes sacenšas vienotā ieskaitē. Līdz šim sievietēm tika rīkoti pasaules čempionāti, bet Eiropas labākās spēlētājas netika noteiktas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Deviņdesmit procentos turnīru vīrieši un sievietes sacenšas kopā, bet pasaules reitingu tabulā labāko simtniekā sieviešu īpatsvars ir daudz mazāks. Līdzīgi kā citās dzīves jomās, biznesā – vadībā pārsvarā ir vīrieši. Daudzas sievietes spēlē tiešām labi, bet vīrieši ir vēl spēcīgāki, tāpēc trūkst iespēju stāvēt uz goda pjedestāla un izbaudīt uzvaru,” “Latvijas Avīzei” skaidro Latvijas Kroketa federācijas prezidents Roberts Stafeckis. Viņš kopš 2014. gada darbojas Pasaules kroketa federācijas izpildkomitejā un pagājušajā gadā iniciēja Eiropas reģionālās komitejas izveidi, kā arī virzīja ideju par Eiropas sieviešu čempionāta rīkošanu. Tādējādi loģiski, ka vēsturiskais pirmais turnīrs notiek tieši Latvijā. Turklāt iepriekšējā gadā Ikšķilē izveidoti trīs laukumi vienuviet, un tas ir minimālais daudzums, lai varētu rīkot šāda līmeņa turnīru.

Azartiska spēle

Eiropas čempionātā piedalās 28 sportistes no septiņām valstīm – Anglijas, Īrijas, Vācijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Latvijas, ko pārstāvēs sešas kroketa entuziastes – Silvija Freimane, Aija Usāne, Jolanta Stafecka, Līga Usāne, Sabīne Martinsone un Tanja Varša. Silvija ir Roberta Stafecka meita, trīskārtēja Latvijas čempione sievietēm, kopējā konkurencē ar vīriešiem vairākās sacensībās iekļuvusi trijniekā, iekrājusi arī starptautisko pieredzi – divreiz pārstāvējusi Latviju pasaules komandu čempionātā.

“Kroketu sāku spēlēt ģimenes iespaidā pirms 12 gadiem. Iepatikās tas, ka spēle ir azartiska, notiek svaigā gaisā, ir iespēja pārstāvēt Latviju ārzemju turnīros, kur iegūta ļoti laba pieredze un starptautiski kontakti, paziņas,” stāsta Silvija Freimane. No Eiropas čempionāta dalībniecēm viņai ir ceturtais augstākais reitings un mājās mērķis ir cīnīties par medaļu. “Kroketā arī iespējamas nelielas mājas priekšrocības, jo šajos laukumos spēlējam regulāri. Svarīgi ir iesildīties, laukumu maina laika apstākļi. Ceru, ka izdosies saglabāt mieru un koncentrēties katram sitienam,” Freimane cer uz labvēlīgu sacensību gaitu.

Pārējās Latvijas izlases spēlētājas šādā līmenī startēs pirmo reizi. Izspēles sistēma ir tāda, ka 28 spēlētājas sadalītas četrās grupās, divu dienu laikā grupā katra dalībniece tiekas ar katru jeb aizvada kopumā sešas spēles un četras labākās tiek astotdaļfinālā. Izslēgšanas turnīrā iekļūšanai nākamajā kārtā nepieciešamas divas uzvaras.

Stabila nervu sistēma

Latvijā ir divi kroketa centri – Ikšķilē un Siguldā. “Šobrīd Latvijā ir 70–80 aktīvie spēlētāji. Pateicoties Ikšķiles laukumiem, pēdējā gada laikā popularizēšanas ziņā sācies kvalitatīvs lēciens. Ceram, ka arī šis Eiropas čempionāts palīdzēs piesaistīt spēlētājus,” norāda Roberts Stafeckis.

Reklāma
Reklāma

Kroketa pluss ir tas, ka šo spēli var spēlēt jebkurā vecumā. Latvijā jaunākajam spēlētājam ir 13 gadu, vecākajam – virs 90. “Galvenās vajadzīgās lietas ir acumērs, stabila nervu sistēma. Kamēr vari pa laukumu pārvietoties un noturēt āmuru rokā, spēlē un gūsti prieku. Esmu spēlējis pret aptuveni 85 gadus vecu spēlētāju, un viņš mani apspēlēja,” atminas Roberts Stafeckis. Āmurs sver ap pusotru kilogramu, laukuma izmēri ir 26×32 metri, un saspringtākajās dienās sanāk nostaigāt pat vairāk nekā desmit kilometrus.

Krokets ir amatieru sports, ASV gan esot cilvēki, kas ar to pelna iztiku, paralēli spēlēšanai trenējot citus.

Uzziņa

Kroketa tradīcijas

Ir golfa krokets un asociācijas krokets. Golfa kroketā katram spēlētājam ir divas bumbas un viņi savstarpēji cīnās, lai pirmie izietu noteiktu skaitu vārtiņu. Asociācijas krokets ir sarežģītāks.

Viena spēle vidēji ilgst 50 minūtes, bet laiks nav reglamentēts un cīņa var ilgt līdz pat vairāk nekā divām stundām.

Kroketa tradīcijas spēlētājiem prasa baltu apģērbu, tiesa, iesācējiem tas nav strikts noteikums. Apaviem jābūt ar gludu zoli, lai nebojātu zālienu.

Viena kroketa spēles stunda cilvēkam maksā piecus eiro (Ikšķilē), par desmit eiro var spēlēt trīs stundas. Bumbas nodrošina klubs, āmuru spēlētāji parasti iegādājas paši, bet sākotnēji to var arī īrēt.

SAISTĪTIE RAKSTI