Krogi šmaucas ar pirmčekiem 4
Divi jauni ļaudis, sauksim viņus par Māru un Andri, atgriežoties mājās pēc gruntīgas maltītes Āgenskalna restorānā “Fazenda Bazars”, attapa, ka nav saņēmuši kases čeku. Rokā palikusi vien lapiņa ar nosaukumu “pirmčeks”, kurā uzskaitīts pasūtināto ēdienu un dzērienu saraksts, cena un kopējā summa. Kad pēc nepilna mēneša, pusdienojot tirdzniecības centra “Alfa” restorānā “Gan bei”, oficiants pajautājis, vai norēķinam pietiks ar pirmčeku, abiem, kā paši saka, ieslēdzies trauksmes signāls – vai šmaukšanās?
Atrunājas ar klientu steigu
Mazās papīra lapiņas, kuras restorānos un kafejnīcās oficianti klientam izsniedz pēc maltītes un parasti sauc par rēķiniem, tagad daudzviet tiek dēvētas par pirmčekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) paskaidro, ka pirmčeka izsniegšana klientam informatīvos nolūkos ir paša ēdināšanas uzņēmuma iniciatīva, kas nekādā gadījumā neatbrīvo no kases čeka izsniegšanas.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos pirmčeku ieviešana saistīta ar kases aparātu nomaiņu. “Ar roku rakstītās rēķinu lapiņas joprojām nes tie, kam nav atbilstošas kases sistēmas, mēs tādu esam ieviesuši jau kādu laiku,” par restorāna “Fazenda Bazārs” pieredzi stāsta tā pārstāvis, SIA “Kripatiņas konditoreja” valdes priekšsēdētājs Artis Ulmanis un piebilst, ka par pirmčekiem “Fazendas” restorānu apmeklētāji nebrīnās, pārbauda, vai pasūtījums sarēķināts pareizi, un veic samaksu. Kā nosaukt dokumentu, kas paskaidro pasūtījumu, esot katra paša uzņēmuma darīšana, “Fazendai” tas ir pirmčeks. Mazā lapiņa pēc naudas norēķina ielido miskastē, taču tās informācija par pasūtījumu saglabājas kases aparāta elektroniskajā sistēmā.
Pieminētajā gadījumā par Mārai un Andrim piemirsto kases čeku A. Ulmanis rod izskaidrojumu vai nu ar viesmīļu aizņemtību, vai klientu nevaļu. “Varu izstāstīt, kā vairākumā gadījumos notiek. Klients saņem pirmčeku, atstāj naudu par pasūtījumu un aiziet, nesagaidījis kases čeku, bet viesmīlim, kad ir pilns restorāns, nav laika uzreiz aiznest viņam kases čeku.” Arī pašam gadījies novērot, ka cilvēki nesagaida kases čekus un dodas projām. Vai visos gadījumos kavēšanās ar kases čeku izsniegšanu notiek tikai viesmīļu aizņemtības dēļ, viņš nevarot apgalvot, taču par katru gadījumu, kad pirmčekam nav sekojis kases čeks, tiek pieprasīts skaidrojums. Klients atteicās – tā visbiežāk situāciju pamato viesmīļi.
Skopi savā komunikācijā ir restorāna “Gan Bei” pārstāvji. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kāpēc oficiants apmeklētājiem vaicājis, vai nepieciešams arī kases čeks, saņemam atbildi: “Kas attiecas uz mūsu viesmīļa uzdoto jautājumu, tad vienīgais gadījums, kad šāds jautājums varētu tikt uzdots, ir tad, ja klients norēķinājies ar bankas norēķinu karti un viesmīlis uzdevis jautājumu, vai viņam ir nepieciešama bankas termināļa kopija. Kases čeki klientiem tiek izsniegti vienmēr.”
VID atgādina, ka kases čeks ir izsniedzams klientam bez speciāla pieprasījuma vai jautājuma, vai tā izsniegšana ir nepieciešama.
Pārkāpumi ar kases aparātiem – joprojām topā
Gadījumu, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos klienti par saņemto pakalpojumu saņem tikai pirmčeku un pēc norēķina veikšanas fiskālais čeks līdz viņiem nenonāk, nav mazums. To apliecina VID veiktās kontroles. 2014. gada nogalē, analizējot elektroniskās kases sistēmas kontrollentēs norādīto informāciju, VID atklāja vairākus ēdināšanas uzņēmumus, kuros pirmčeki netika noslēgti ar fiskālo čeku. Vienā no tiem pirmčeki mēneša laikā bija izdrukāti par 68371,98 eiro, kādā citā – par 21 204,19 eiro, un abos gadījumos fiskālo čeku izdruka nebija notikusi. “Tas nozīmē, ka šī summa nav uzrādīta uzņēmuma ienākumos un par to netiek veikti nodokļu maksājumi,” secina VID. Vienkāršāk sakot, ja par savu maltīti esat samaksājis, bet kases čeku nesaņemat, nodokļu naudiņa, kurai bija jānonāk valsts kasē, var iebirt viesmīļa vai uzņēmuma īpašnieka kabatā. Tiesa, 2014. gada nogalē atklātā restorānu tīkla “Gan Bei” krāpšanās ar nodokļiem, izmantojot kases aparātus, parāda, ka arī fiskālais čeks nav apliecinājums godīgai uzņēmējdarbībai.
Šķita jau, ka šis gadījums daudzu ēstuvju īpašniekus pamudinās nostāties uz taisnas takas, taču VID pagājušajā gadā veikto 213 pārbaužu rezultāti liecina, ka pārkāpumi ar kases aparātiem turpinās – konstatēta gan ieņēmumu nereģistrēšana, gan darījumu apliecinošu dokumentu neizsniegšana, gan iejaukšanās kases aparāta programmatūrā.
Par konstatētajiem pārkāpumiem 75 gadījumos piemērots 75 800 eiro naudas sods, t. sk. 21 200 eiro par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu. Diviem nodokļu maksātājiem, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi saistībā ar iejaukšanos kases aparātu programmatūrā, VID veicis nodokļu auditus, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 25 800 eiro apmērā.
VID norāda, ka šogad veiktajās pārbaudēs konstatēto pārkāpumu raksturs, salīdzinot ar iepriekšējo, ir nemainīgs.
