Krīžu gadi, kas mainīja “Vienotību” un reitingos ļāva apsteigt pat “Saskaņu” 21
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms četriem gadiem daudzi šaubījās, vai “Vienotība” iekļūs parlamentā. Toreiz to izglāba reģionālās partijas, kurām bija un ir joprojām plaša atbalsta bāze savās vietvarās. Tās nepameta agrāko varas partiju grūtā brīdī un kopā ar to izveidoja apvienību “Jaunā Vienotība”, kuras priekšsēdētājs ir tagadējais premjers Krišjānis Kariņš. Toreiz viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts.
“Jaunā Vienotība” kā pēdējā iekļuva 13. Saeimā un ieguva astoņus deputātu mandātus. Pēcvēlēšanu sarežģītā politiskā situācija to nostādīja negaidītas izvēles priekšā – pēc vairākiem neveiksmīgiem valdību veidošanas mēģinājumiem trīs mēnešus pēc vēlēšanām K. Kariņš piekrita atstāt “ērto dzīvi” Briselē, lai vadītu Latvijas valdību.
Četros gados ir daudz kas mainījies. K. Kariņa izveidotajā valdībā vairākkārt ir notikušas izmaiņas, bet tā būs nostrādājusi visu Saeimas pilnvaru laiku. Ministru kabinets, kurā ir “JV”, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par”, “Konservatīvie” un sākotnēji arī “KPV LV”, kas pēc tam izjuka, ir pārdzīvojis gan kovida pandēmijas krīzi, gan krīzi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kura bija jāsargā no nelegālajiem robežas šķērsotājiem. Tagad valdības darbs ir pakārtots jaunajai dzīvei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad par prioritāti ir kļuvusi iekšējā un ārējā drošība un ir jādomā, kā pārvarēt energokrīzi.
Tā ir sarežģīta koalīcija, kurā kopā ir liberālie un konservatīvie politiskie spēki, kuriem katram ir savas intereses. Gan valdība, gan premjers ir daudz kritizēti, bet, neraugoties uz to, “Jaunā Vienotība” ir kļuvusi par populārāko partiju, kas apsteigusi arī “Saskaņu”, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās SKDS aptaujas pēdējos mēnešos.
Nemācīt citus, mazāk pašslavināties
“Jebkurai ilgtermiņa partijai ir krīžu brīži, bet tad tā spēj atkal savākties monolītā komandā. Taču mēs cenšamies neatkārtot kļūdas un neieslīgt pašapmierinātībā,” “Latvijas Avīzei” teica “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Viņš atzina, ka tagad “Jaunā Vienotība” ir daudz labākās starta pozīcijās nekā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet esot jāapzinās, ka konkurence būs liela, ka partijai ir jāattīstās un tajā ir jānotiek paaudžu maiņai. Tas atspoguļojoties arī sarakstā, kur ar pirmajiem numuriem startē pieredzējušie politiķi, bet tālākās vietās ir politikā jaunāki cilvēki.
Piesardzīgi par “JV” izredzēm partijas domes sēdē vasaras sākumā runāja arī “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš teica: “Mēs vairs neesam iedzinēji, bet esam uzņēmušies līderību. Un tas uzliek pavisam citus pienākumus. Izdzīvo tie, kas neskatās pagātnē un neskatās nākotnē, bet risina konkrētā brīža uzdevumus.” Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs toreiz atzina: “Mums būs grūta kampaņa. Mūsu vadmotīvam vajadzētu būt – nemācīsim citus, kā dzīvot, bet palīdzēsim tiem, kam tas ir nepieciešams. Mazināsim mūsu valsts atpalicību. Neaizrausimies ar pašslavināšanos, bet vairāk strādāsim.”
A. Ašeradens partijas vadību pārņēma laikā, kad tās reitings bija jau zem 5%. Viņš ar pirmo numuru kandidēs Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Rīgā pirmais ir E. Rinkēvičs, Vidzemē – K. Kariņš, kurš 13. Saeimas vēlēšanās nestartēja, bet bija “JV” premjera kandidāts. Arī tagad viņš ir izvirzīts par premjera kandidātu. Latgalē saraksta galvgalī ir Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kazlovskis, Zemgalē – finanšu ministrs Jānis Reirs, kura darbība ir vispretrunīgāk vērtēta. Minētajā “JV” domes sēdē K. Kariņš teica: “Finanšu ministrus nemīl, jo viņi pieskata maku, bet mums arī finanšu jomā ir starptautiskā uzticība.”
Viesmākslinieku nav – ir tikai Račs
Lūgts minēt dažus no piesauktajiem jaunās paaudzes politiķiem, A. Kampars minēja Saeimas priekšsēdes biedri Inesi Lībiņu-Egneri, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, premjera parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu, kuras visas startē augstās vietās sarakstā. Var redzēt, ka “JV” cenšas uzsvērt dzimumu līdztiesību, jo arī kādā diskusijā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” partiju pārstāvēja tikai sievietes. Viņas jau ir sabiedrībā zināmas, bet citi A. Kampara nosauktie – piemēram, partijas “Tukuma pilsētai un novadam” priekšsēdētājs, Tukuma novada deputāts Mārtiņš Limanskis un Eiropas Parlamenta deputātes palīgs Dāvis Mārtiņš Daugavietis – vēlētājiem vēl būs jāiepazīst.
No “JV” startē trīs Saeimas deputāti, kuri parlamentā ievēlēti no citām partijām – Anda Čakša, kura ievēlēta no ZZS, Iveta Benhena-Bēkena un Atis Zakatistovs – no “KPV LV”. Visi minētie jau vairākus gadus darbojās “JV” frakcijā, lai gan juridiski tai nevarēja pievienoties. Partijas domes sēdē frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis teica: “Ja spēle ir uzvarēta, tad uz nākamo spēli sastāvu nemaina. Mēs esam novērtējuši cilvēkus, kas ar mums palika kopā grūtā brīdī.” Viņš lika saprast, ka “viesmākslinieki” pirms Saeimas vēlēšanām nav pieaicināti. Vairākiem cilvēkiem no malas, kuri gribēja startēt no “JV”, ir atteikts.
Taču Kurzemes sarakstā augstajā 3. vietā ir mūzikas izdevējs un autors Guntars Račs, kurš tikai jūnijā iestājās partijā. Interesi par iesaistīšanos “Vienotībā” gan viņš esot izrādījis jau pērn, bet “JV” vispirms piedāvāja G. Račam kļūt par finanšu ministra padomnieku, kuram bija jāsniedz padomi par radošo industriju jautājumiem, kas saistīti ar valsts finansējuma izlietošanu. G. Račs vēlas politikā aizstāvēt radošo cilvēku tiesības un tāpēc kandidē arī uz Saeimu, skaidrots partijas sniegtajā informācijā.
Uz Saeimu no pašvaldības – 25 deputāti
Sarakstā ir pārstāvji no visām reģionālajām partijām, kas ir “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijas – “Tukuma pilsētai un novadam”, “Kuldīgas novadam”, Jēkabpils reģionālā partija un “Valmierai un Vidzemei”. Ir vairāki kandidāti arī no Latgales partijas, ar kuru plānots slēgt sadarbības līgumu. Latgales partijai (LP) šāds līgums ir arī ar “Attīstībai/Par,” jo LP savus pārstāvjus deleģē vairāku partiju sarakstos. Pie “JV” būs tās biedri no Balviem, Preiļiem un Ludzas.
“JV” veiksmīgas bija arī pirms gada notikušās pašvaldību vēlēšanas, bet tagad no tās ievēlētie 25 vietējie deputāti kandidē uz Saeimu – viņu vidū ir Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa un viņas vietniece Nellija Kleinberga, kura bija no Latvijas Reģionu apvienības ievēlēta 12. Saeimā.
Uz Saeimu startē arī Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars un viņa vietniece Malda Caune, bijušais Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcēvičs un kādreizējais Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters – viņi abi tagad ir ierindas deputāti un pašvaldībās strādā opozīcijā. No Latgales partijas startē arī bijusī Preiļu novada priekšsēde Maruta Plivda. Sarakstā būs Ventspils pilsētas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un dzejniece Anna Rancāne, kura ir Rēzeknes novada deputāte. Partiju “Valmierai un Vidzemei” pārstāvēs Valmieras novada domnieks Jānis Skrastiņš, kurš kļuva pazīstams kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris. Kandidātu sarakstā vēl ir Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs.
Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija liecina, ka sarakstā ir 73 vīrieši un 42 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,2 gadi. No 115 kandidātiem 36 dzīvo Rīgā, kas saskan ar Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Katrā apgabalā varēja pieteikt pa trīs kandidātiem vairāk. Kampaņas vadmotīvs ir “Kompetence. Tālredzība. Godaprāts”.
Jau minētajā “JV” domes sēdē K. Kariņš daudz stāstīja par paveikto. Pēc tam ārlietu ministrs E. Rinkēvičs sacīja: “Pēc Krišjāņa runas varētu arī beigt un fotografēties. (..) Taču to paveikt nebija viegli ar Saeimas frakciju, kurā ir tikai astoņi deputāti.” E. Rinkēvičs atklāja, ka 2018. gada nogalē Bulduros ir notikusi kāda tikšanās, kurā ilgi spriests, vai ar astoņiem mandātiem Saeimā var uzņemties vadīt tik ļoti pretrunīgu koalīciju. Tas bijis grūts lēmums.
Jāatgādina, ka toreiz jau bija izskanējis, ka pēc trīs neveiksmīgiem valdības veidošanas mēģinājumiem toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis gatavojas uzticēt valdības veidošanu tā saucamajam bezpartijiskajam premjeram Reinim Bērziņam. “JV” domes sēdē E. Rinkēvičs teica: “Mēs esam centriska partija, un tas ir mūsu spēks, jo varam sadarboties ar visiem, kas ir valstij lojāli.” Runājot par “JV” prioritātēm, ārlietu ministrs nosauca ārējo drošību, kā arī iekšējo drošību, kas nozīmējot, ka “iekšlietu sistēmai ir jābūt spēcīgai ne tikai resursu ziņā un profesionāli, bet spēcīgai arī lojalitātes ziņā”.
