Krīze koriģē kriminālo pasauli: Itālijā bažas par mafijas atdzimšanu 0
Covid-19 mainījis ne vien cilvēku ikdienu, bet arī kriminālo ainu Eiropā un pasaulē. Kamēr vieni noziegumu veidi strauji samazinās, citi “uzplaukst”, kļūst izsmalcinātāki. Itālijā nopietnas bažas rada mafijas atdzimšana.
Agrāk ļaužu pilnās sabiedriskās vietas – stacijas, autoostas, tūrisma objekti – kļuvuši tukši. Daudzi strādā no mājām, kur pavada dienas lielāko daļu.
Līdz ar to visā Eiropā radikāli sarūk laupīšanas, ielaušanās un zādzību skaits.
Tā Vācijā piecu nedēļu laikā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, attiecīgi salīdzinot 2019. un 2020. gada statistiku, dzīvokļu apzagšanu skaits samazinājies apmēram par trešdaļu, kabatas zādzību un smagu miesas bojājumu gadījumu skaits sarucis uz pusi (atsevišķos Vācijas reģionos kabatas zādzību skaits samazinājies pat par 90%).
Ar augsto noziedzības līmeni pazīstamajā ASV lielpilsētā Ņujorkā laikā no 18. līdz 24. martam nopietno likumpārkāpumu skaits samazinājies par 43,3%, bet Ņujorkas štatā pat par 68,8%. Narkotisko vielu tirgotāji no ielām ir pazuduši, jo necieš viegli pārskatāmus laukumus. Samazinājies dzērumā pastrādāto noziegumu skaits.
“Ja krogi, diskotēkas un alus dārzi ir slēgti, nav arī kautiņu,” raidītājam “Deutsche Welle” paskaidrojis bijušais Vācijas Lejassaksijas federālās zemes Kriminoloģisko pētījumu institūta vadītājs Kristians Feifers.
“Europol” direktore Katrina de Bolle medijiem aizrādījusi, ka uz koronavīrusa pandēmijas fona vairojas visdažādākie krāpšanas paveidi – izmantojot paaugstināto pieprasījumu, tiek piedāvāti nederīgi, zāļu un medicīnisko preču viltojumi.
Aktivizējušies telefonkrāpnieki – tie zvana un lūdz pārskaitīt zināmas summas it kā zāļu iegādei saslimušu radinieku ārstēšanai.
Citi klauvē pie durvīm, uzdodas par veselības resora darbiniekiem, kas ieradušies veikt Covid-19 pārbaudes vai piedāvāt aizsardzības līdzekļus, taču nozog naudu vai vērtslietas. Ilgstoša laika pavadīšana mājās diemžēl likusi sarosīties kibernoziedzniekiem – palielinājies gan kiberuzbrukumu, gan dažādu ļaunprogrammatūru piesūtīšanas gadījumu skaits kā institūcijām, tā privātpersonām.
Nesen kiberuzbrukums vienai no Čehijas slimnīcām izsita no ierindas visu tās IT sistēmu un lika steigšus evakuēt akūtos slimniekus uz citiem hospitāļiem.
Kā norādījusi “Europol” vadītāja, daudzas firmas, lai nodrošinātu darbiniekiem iespēju strādāt no mājām, piešķir tiem pieeju uzņēmumu iekšējiem tīkliem. Darbinieku mājas datori, protams, nav aizsargāti tik labi kā uzņēmumu sistēmas, tādējādi kibernoziedznieki viegli ielaužas šo darbinieku datoros un tālāk uzņēmuma sistēmā.
Par to, ka slimības īpaši smagi piemeklētajā Itālijā Covid-19 dod jaunu elpu mafijas struktūrām, organizētās noziedzības apkarotāji brīdināja pirms vairākām nedēļām. Šobrīd var sacīt, ka prognozes piepildījušās.
Parasti mafijas jēdziens asociējas tikai ar naudu un slepkavībām, taču kontroles iegūšanai ļoti svarīga ir sociālā funkcija.
Vērojams, ka mafijas grupas visā valstī, bet īpaši nabadzīgajos dienvidu reģionos, kas allaž uzskatīti par tās “cietokšņiem” – Sicīlijā, Kampānijā un Kalabrijā ap Neapoli, Apūlijā – atgūst pozīcijas, organizējot bezmaksas pārtikas piegādes karantīnā nonākušajām nabadzīgajām ģimenēm un aizdodot naudu bez procentiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri sastopas ar grūtībām piespiedu dīkstāves dēļ.
Neapoles trūcīgajos kvartālos pārtikas pakas ar makaroniem, ūdeni, pienu un miltiem dala vietējā “Comorra”, bet Sicīlijas galvaspilsētā Palermo – “Cosa Nostra”. Kad itāliešu žurnālisti aptaujāja personas, kas ar to tieši nodarbojās, atbilde skanēja, ka tā esot “vienkārši labdarība”.
Parasti šī palīdzība tiek sniegta, nemaz neprasot, vai cilvēki to vēlas saņemt.
Ne Itālijas valsts, ne Eiropas Savienība palīdzības sniegšanas ziņā nav spējušas būt gana operatīvas. Lēš, ka ēnu ekonomikas sektorā Itālijā nodarbināti 3,3 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā miljons attiecas uz valsts dienviddaļu.
“Miljoniem cilvēku [Itālijā] strādā ekonomikas pelēkajā sektorā. Tas nozīmē, ka tagad vairāk nekā mēnesi viņiem nav bijis nekādu ienākumu un nekāda priekšstata, kad viņi varētu atgriezties darbā. Lai atbalstītu cilvēkus, valdība izsniedz tā sauktos iepirkšanās kuponus.
Ja valsts pietiekami ātri nepalīdzēs nabadzīgajām ģimenēm, savus pakalpojumus sniegs mafija, bet tas nozīmē, ka šo cilvēku dzīves tā pārņems savā kontrolē,” britu laikrakstam “The Guardian” uzsvēris viens no zinošākajiem mafijas lietu speciālistiem Itālijā prokurors Nikola Grateri.
Valdības kavētā reakcija jau raisījusi iedzīvotāju protestus Sicīlijā un Apūlijas reģiona galvaspilsētā Bari, kur ļaudis lauzās bankās, lai saņemtu 50 eiro aizņēmumu. Pamats uzskatīt, ka mafija uzkurina iedzīvotāju neapmierinātību.
“Mafijas bosi savas pilsētas uztver kā dzimtmuižas.
Bosi lieliski zina, ka, lai pārvaldītu, tiem arī jārūpējas par ļaudīm, kas dzīvo šajās teritorijās. Un viņi to dara, izmantojot situāciju savā labā.
Iedzīvotāju acīs boss, kurš klauvē pie viņu durvīm, lai piedāvātu bezmaksas pārtiku, ir varonis. Un tāpat boss apzinās, ka varēs rēķināties ar šo ģimeņu atbalstu, kad būs nepieciešams. Piemēram, vēlēšanās, kad mafija virzīs sponsorētos politikāņus, kuru uzdevums būs virzīt tālāk tās noziedzīgās intereses,” skaidro Grateri.
Speciālisti uzsver, ka bezmaksas pārtikas dalīšana iedzīvotājiem grūtos laikos Itālijā mafijai ir tikpat sena taktika, cik mafija pati.
Taču mafija neko nedara “aiz labas sirds”.
Pienāks laiks un dāvanas saņēmējam palūgs “pakalpojumu” – dot patvērumu kādam policijas vajātajam, paslēpt ieroci, izplatīt narkotiskās vielas. Mafijas apkarošanas iestādes pagājušajā nedēļā tāpat brīdināja, ka valsts ekonomiskās grūtības rada pamatu, lai Dienviditālijas organizētās noziedzības struktūras izplestu ietekmi citviet. Tās piedāvās savu kriminālo kapitālu krīzē nonākušajiem uzņēmējiem, pēc tam pārņems šos uzņēmumus un izmantos tos nelegālās naudas atmazgāšanas operācijās.
Agrāk godīgu uzņēmumu pāriešana ar noziedzīgo pasauli saistīto aprindu rokās gan neapdraud Itāliju vien – to par potenciālu problēmu uzskata arī Vācijā un citviet Eiropā.
