Aleksandrs Riguns: Krīzes un akciju cenu kritumi 0
Koronavīruss Covid-19 ir nonācis arī līdz akciju tirgiem. Tirgū jau kādu laiku valda satraukums, neziņa par turpmāko attīstību un apziņa par jaunas krīzes sākumu. Februāra beigās aizsākās masveidīgs akciju cenu kritums.
Pēdējā mēneša laikā biržu indeksu kritums sastāda jau divciparu skaitli, atsevišķu kompāniju akciju cenas nokritušas pat par 30%. Latvijā īpaši sarkana diena bija 12. martā, kad vienas dienas laikā “OMX Riga” indekss nokrita par 15%.
Pasaulē strauji akciju cenu kritumi ir novēroti arī iepriekš. Tā tas notika 2007. gadā globālajā finanšu krīzē, 2000. gadā plīsa informācijas tehnoloģiju “dot-com” burbulis, 1987. gadā piemeklēja tā saucamā melnā pirmdiena, kurā vienas dienas laikā “Dow Jones” industriālais indekss nokritās par vairāk nekā 20%. Nemaz nerunājot par lokāla mēroga akciju cenu kritumiem.
Būtiski cenu kritumi bija un būs, tā ir akciju tirgus sastāvdaļa. Vēsture arī mums māca, ka visas šīs krīzes tiek pārvarētas un ar laiku akciju cenas uzrāda jaunus vēsturiskos maksimumus.
Redzot šādas straujas izmaiņas, tirgus dalībniekiem rodas vēlme nopelnīt, un daļa no tiem kļūst par īstermiņa jeb dienas tirgotājiem, jo tie tic, ka izprot tirgus kustību un spēj paredzēt turpmāko virzienu.
Tomēr mana paša pieredze un novērojumi liecina, ka liela daļa smagi apdedzinās, it īpaši gadījumos, kad pār lēmumiem valda emocijas, nevis iepriekš noteiktā stratēģija. Nevar teikt, ka ar īstermiņa spekulācijām nevar nopelnīt, bet to spēj izdarīt mazs procents tirgus dalībnieku.
Vēl viena tipiska kļūda, ko daudzi pieļauj, ir “nažu ķeršana” jeb mēģinājumi nopirkt akcijas zemākajā punktā, ticot, ka akciju cena zemāk vairs nekritīs. Daudzi pieredzējuši investori pateiks, ka nav iespējams noteikt zemāko (un arī augstāko) punktu.
Ja arī kādu reizi sanāk nopirkt zemākajā punktā, tad bieži vien to var skaidrot ar veiksmes faktoru. Šajā laikā ieteiktu saglabāt vēsu prātu un nemēģināt audzēt kapitālu akciju tirgos, bet gan pievērsties kapitāla saglabāšanai.
Vēlos piebilst, ka šis laiks var būt arī psiholoģiski ļoti smags – ne tikai briestošās neziņas globālās pandēmijas sakarā, bet arī noraugoties uz to, kā akciju cenām sarūk tās vērtība. Ko varu teikt par sevi – esmu veltījis ilgu laiku, lai attīstītu mentālo noturību pret neveiksmēm, un raugos uz tām kā uz neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Jā, man ir bail no neveiksmēm, bet es saglabāju optimismu un aicinu to darīt arī pārējos investorus. Tie, kuri ir iekļuvuši parādu jūgā, mēdz norobežoties no parādiem un izslēgt no apziņas, kaut kas līdzīgs mēdz notikt arī ar investoriem – lielu neveiksmju brīžos tie pārstāj sekot līdzi notiekošajam un aizmirst savu ieguldīto naudu.
Tomēr es aicinātu šādos brīžos pārskatīt savu investīciju plānu un veltīt laiku pašizglītībai.
Jebkura šāda mēroga krīze jāuztver kā iespēja. Uzņēmumu akcijas kļūst aizvien lētākas. Kompānijas, kuras nenoies pa burbuli, bet spēs pārdzīvot šos laikus, agrāk vai vēlāk atgūs iepriekšējo akcijas cenu un pat pārsniegs. Kā tas jau vairākkārt ir piedzīvots.
Šajā laikā cītīgi jāpēta koronavīrusa izplatība un globālie makroekonomikas dati, tiklīdz parādīsies gaisma tuneļa galā un tirgi sāks atkopties, varēs sākt domāt par investīciju plāniem. Biržas indekss “OMX Riga” no zemākā punkta 2009. gadā līdz koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma sākumam Eiropā 2020. gadā ir audzis vairāk nekā piecas reizes, kas akciju tirgu kontekstā jāuzskata par ļoti labu rādītāju.
