Krīzes skartie piensaimnieki vēlas pāriet uz gaļas lopkopību 17
Zemkopības ministrija gatavojas lūgt Briseles ierēdņiem skaidrojumu, kā rīkoties ar saimniecībām, kas krīzes dēļ gatavas pārorientēt savu darbību, bet jau piesaistījušas Eiropas fondu atbalstu.
“Iepirkuma cenu pieaugumi ir niecīgi pret kopējo cenas kritumu, kāds tika piedzīvots pēc Krievijas embargo noteikšanas. Gan piena, gan cūkgaļas iepirkuma cenas joprojām ir zemas, un vienubrīd bija pat par 31 procentu zemākas nekā pirms embargo, un tās nenosedz ražošanas izmaksas ne piena ražotājiem, ne cūkaudzētājiem. Ražotājiem šāda situācija nozīmē nepārtrauktu stresu un ilgstošas finansiālas problēmas. Un, protams, neziņu par rītdienu. Situācija piena un cūkgaļas nozarēs ir satraucoša, tāpēc ir nepieciešams apsvērt vairāku papildu pasākumu īstenošanu piena un cūkgaļas nozaru atbalstam,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Jānis Dūklavs skaidroja, ka krīzes dēļ grūtībās nonākusi gan Latvijas cūkkopības, gan piena ražošanas nozare. Šobrīd daļa saimniecību vēl domā, kā rīkoties turpmāk, bet daļa jau ir pārorientējušās uz citu lopkopības jomu, piemēram, gaļas lopu audzēšanu.
Šo saimniecību vidū ir tādas, kas iepriekš saņēmušas ES fondu atbalstu, piemēram, piena lopkopības attīstībai, bet krīzē bija spiestas pievērsties citai lopkopības jomai. “Briseles kolēģiem jau esam uzdevuši šo jautājumu skaidrot. Pirmdien tikšos ar lauksaimniecības komisāru un jautāšu, kā mums skatīties uz projektiem, kas rakstīti un pildīti attiecībā uz piena lopkopību, un šobrīd piena cenas un tirgus dēļ šo fermu īpašnieki gatavi mainīt profilu. Šā brīža nosacījumi to neatļauj, jo nav sasniegti projektā nospraustie mērķi, gaļas ražošana un piena ražošana ir dažādas lietas,” stāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrs piebilda – ir cerības, ka Eiropas Komisija varētu pieļaut “izņēmumu”. “Ja ir saprotams mērķis un tas sasniegts – ēkas ir uzbūvētas, ka tur vis nedzīvos zvirbuļi, bet gaļas lopi un nobarojamie lopi, es domāju, ka varētu atļaut šādu izmaiņu izdarīt,” noteica ministrs. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga apstiprina, ka šāda problēma piena lopkopībā ir, bet dienestā līdz šim par darbības pārorientēšanu saņemts tikai viens iesniegums no ne pārāk lielas fermas. Dienesta vadītāja aicināja saimniecības – ES fondu atbalsta saņēmējas – aktīvāk ziņot par šādām darbībām, lai redzētu kopējo ainu valstī. LAD vadītāja vienlaikus atzina, ka lauksaimnieku aktivitāte ES fondu projektu iesniegšanā pašlaik ir ļoti liela – ir saņemti 1900 projektu pieteikumi, kas ir vairāk nekā iepriekš divos trijos gados kopā. Visvairāk projektu pieteikumu saņemti graudkopības nozarē, kam seko piena lopkopība un gaļas lopu audzēšana.
Ministrijas ieceri atbalsta arī Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, sakot, ka tas būtu ļoti svarīgi visai nozarei. “Ja kāds no piensaimniekiem uzskata, ka vairs negrib darboties šajā nozarē, taču ir uzņēmies piecu gadu saistības un sasniedzamos mērķus nav izpildījis, tad par to viņu var sodīt. Sarunās ar Eiropas Komisiju vajadzētu vienoties, ka, saimniecībai pārorientējoties, tai nepiemēro soda sankcijas. Domāju, ka šāds solis būtu tikai loģisks,” komentē Juris Lazdiņš. Zemnieku saeima nav apkopojusi informāciju, cik būtu tādu saimnieku, kas grib pārorientēt savu saimniekošanu no piensaimniecības uz citu nozari. Jau vēstīts, ka daļa lopkopju apsver domu pārtraukt piena ražošanu un pievērsties citam rūpalam, taču viņi uzņēmušies saistības, kas vēl vairākus gadus jāpilda, līdz ar to atkāpties nav kur.
Tā “Agrofirmas Zelta Druva” un “Agrofirmas Jelgava” saimnieks Edgars Silakalns, kam pieder 2,4 tūkstoši piena devēju un kam zemās piena iepirkuma cenas dēļ katrs saražotais piena litrs rada sešu centu zaudējumus, apsver iespēju pārtraukt piena ražošanu, bet tas nav iespējams, jo LAD nevar atcelt projektu uzraudzību. Turklāt saimniekam piena ražošana jāturpina vēl trīs gadus, pretējā gadījumā jāatmaksā modernizācijai izmantotais Eiropas atbalsts. Silakalns uzskata, ka piena tirgus krīze radusies Eiropas politisko lēmumu dēļ. “Ja Eiropas Savienība un Latvijas valsts veikušas apzinātas darbības, kas novedušas pie Krievijas tirgus aizvēršanās mūsu piena produktiem, tad arī valstij ir jāuzņemas atbildība par nozari. Kā vārdā man katru dienu mēnešiem ilgi jāstrādā ar zaudējumiem?” vaicā saimnieks intervijā “Agro Topam”.
Kā “LA” uzzināja LAD, ES atbalstīto projektu realizētāji ir uzņēmušies piecu gadu saistības, turklāt tiem, kas pieteicās uz atbalsta saņemšanu piena un gaļas nozarēs, atbalsta intensitāte tika palielināta par 10%. Tagad jāsaprot, vai šie 10% būtu jāatprasa, teica LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.
