Krīzes situācijās “Rīgas namu pārvaldnieks” nodrošinās piekļuvi savu apsaimniekoto ēku pagrabiem 0
Krīzes situācijās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) nodrošinās piekļuvi uzņēmuma apsaimniekoto ēku pagrabiem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
RNP apsaimniekošanā ir ap 4000 māju, no tām ap 3000 ir pagrabi.
Uzņēmuma apsaimniekošanā esošo ēku pagrabu tehniskais stāvoklis esot apmierinošs un uzlabojas. Pagrabi tiekot regulāri tīrīti un šie darbi iekļauti uzturēšanas darbu plānā ar augstu prioritāti.
Tāpat kā ēkas, arī to pagrabi tiek apsekoti reizi gadā vai biežāk, atkarībā no ēkas kopējā tehniskā stāvokļa.
Daļai ēku iedzīvotājiem ir piekļuve pagrabiem un tie tiek izmantoti. Savukārt daudzviet koplietošanas telpas – bēniņi, pagrabi – ir tās vietas daudzdzīvokļu namos, kur izvietotas kopējās komunikācijas, kas nodrošina apkuri un ūdeni, tādēļ tajās piekļuve ir ierobežota.
Taču iespējamā krīzes situācijā telpas būšot pieejamas iedzīvotājiem, uzsver uzņēmumā.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka RNP dibināts 2010.gada decembrī un pieder Rīgas pašvaldībai. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. No 2011.gada uzņēmums visu laiku strādājis ar peļņu, tomēr 2019.gadā, neraugoties uz apgrozījuma pieaugumu par 6%, RNP strādāja ar 958 800 eiro zaudējumiem.
Arī pērn RNP strādāja ar 4,6 miljoni eiro zaudējumiem, bet Uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 13% un bija 55,6 miljoni eiro. Apgrozījuma samazinājums par 8,4 miljoniem eiro esot saistīts ar ieņēmumu no plānoto dzīvojamo māju remonta darbu veikšanas samazinājuma. Savukārt zaudējumu apjoma pieaugumu ietekmēja uzkrājumu metodikas pārskatīšana šaubīgajiem debitoriem, pamatā palielinot uzkrājumus ilgstoši kavēto parādu kategorijās.
Kā ziņots, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) dots uzdevums izvērtēt jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
2008.gadā tika pieņemts lēmums par civilās aizsardzības aizsargbūvju likvidēšanu, lai arī tolaik jau bija sagatavots tiesību akts par šo objektu uzturēšanu, izmaksām un izveidošanu, skaidroja Baltmanis.
Lai arī starptautiskie dokumenti paredz, ka nedrīkst kara gadījumā vērsties pret civiliedzīvotājiem, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka šie noteikumi netiek ievēroti.
“Līdz ar to arī mums ir jāpārskata šis aizsardzības pasākums, kas nav tikai informācijas izplatīšana vai potenciālā iedzīvotāju evakuēšana. Es domāju, ka šis pasākums jāskata kompleksi,” norādīja Baltmanis.
Kā piemēru viņš minēja ēku pagrabu pielāgošanu. Lai arī jebkura ēka ir būvēta konkrētam mērķim un parastais pagrabs īsti nav paredzēts civilās aizsardzības aizsargbūvei, tomēr, pieaicinot būvspeciālistus, varētu izvērtēt vai, smago ieroču pielietošanas gadījumā konkrētais pagrabs ir izmantojams kā pagaidu patvēruma vieta.
“Mums ir uzdevums dots šo izvērtēt. Kad nonāksim pie secinājumiem, tad droši viens tiks koriģēti plānošanas dokumenti,” norādīja Baltmanis.
