Ar likumu regulēs krīzes pārvarēšanu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai nodrošinātu ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti, jaunais Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz vairākus pasākumus pandēmijas izraisīto seku pārvarēšanai, īpašus atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 ierobežošanu.
Varēs noteikt kritērijus
Likuma darbības laikā valdība būs tiesīga noteikt kritērijus un kārtību atbalsta piemērošanai tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi pandēmijas izraisītā krīze. Ir saglabāti vairāki atbalsta pasākumi tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi krīze, to vidū nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā.
Nodokļu nomaksas termiņu varēs pagarināt uz trim gadiem un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām. Piesakoties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.
Lēmumu par nodokļu samaksas pagarinājumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan varēs atcelt, ja maksātājs neievēro noteiktos maksāšanas nosacījumus. Valsts atbalstu nesaņems tie Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”.
Pašnodarbinātie būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem no saimnieciskās darbības, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, un varēs avansus maksāt brīvprātīgi.
Paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi ārkārtējā situācija, no nomas maksas vai lemj par tās samazināšanu.
Tāpat saimnieciskā darba veicējiem tiks saglabāta iespēja par 2020. taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.
Uzņēmējiem tiks nodrošināta paātrinātā atmaksa par pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli un to veiks 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas.
Vēl turpinās maksāt pabalstus
Saeima vienojusies ieviest jauno speciālistu pabalstu, uz kuru varēs pretendēt personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas beigušas mācības augstskolā vai koledžā, iegūstot augstāko izglītību, un ieguvušas bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.
Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas vai darba stāžs ir mazāks par vienu gadu. Jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro, bet trešajā un ceturtajā mēnesī – 375 eiro. Pabalstu paredzēts izmaksāt ne ilgāk kā līdz šī gada 31. decembrim.
Krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem līdz 30. jūnijam turpinās maksāt dīkstāves pabalstus 75% apmērā no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.
Likumā saglabāta arī līdz šim pastāvošā kārtība, kas ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu dīkstāves laikā.
Uzņēmumi, kuri ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki un kurus skārusi krīze, līdz gada beigām varēs nenodarbinātajiem darbiniekiem maksāt dīkstāves pabalstu 70% no algas. Darba koplīgumos varēs paredzēt, ka ražošanas apjomu krituma gadījumā līdz gada beigām darbiniekiem varēs noteikt nepilnu darba laiku.
Alkohols internetā, azartspēles klātienē
Saeimas deputātu vairākums piekrita saglabāt kārtību, ar kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par spēļu zāļu aizliegumu.
Tieši par šo jautājumu izvērsās plašas deputātu diskusijas, tādējādi tika noraidīts Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu priekšlikums jaunajā likumā paredzēt aizliegumu rīkot azartspēles un izlozes.
Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks jau iepriekš uzsvēra, ka jau pastāv virkne ierobežojumu, kas ietekmē spēļu zāļu darbību. Viņš uzsvēra, ka var izveidoties nevienlīdzīga situācija, jo netiek rosināts aizliegt interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.
Pārskati vēlāk, aizdevumi lētāki
Uzņēmumi varēs par trīs mēnešiem vēlāk iesniegt gada pārskatus par 2019. gadu, biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas varēs sniegt gada pārskatu līdz 31. jūlijam. Tāpat līdz šī gada 1. septembrim kreditoriem noteiktos gadījumos aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja Covid-19 krīzes dēļ pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.
Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiks piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Covid-19 likums arī paredz, ka 2020. un 2021. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma ierobežojumi attiecībā uz budžeta tēriņu palielināšanu.
Līdz 2020. gada 31. decembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
Saeimas deputāti arī nolēma, ka finanšu ministram izmaiņas apropriācijā jeb finansējuma piešķiršanā kādam mērķim būs jāsaskaņo ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kas sākotnēji nebija paredzēts un sadusmoja opozīcijas, kā arī atsevišķus koalīcijas politiķus.
Likme – uz galveno
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka Covid-19 krīzi pārvarējušām valstīm ir labāks potenciāls sasniegt izrāvienu.
“Mēs radījām stratēģiju Latvijai Covid-19 izraisīto krīzes seku mazināšanai. Galvenais šajā stratēģijā ir tas, ka, neskatoties uz šī brīža situāciju, mēs uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti.
Protams, mums šodien ir jādzēš ugunsgrēki, bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu,” piektdien notikušajā TOP līderu diskusijā norādīja LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija “Altum”. Savukārt pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.
“Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš norādījis, ka kopš krīzes sākuma “Altum” finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā sniedzas jau pāri 235 miljoniem eiro, un šie apjomi ar katru dienu pieaug.
Tas nepilnu trīs mēnešu laikā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir ieplūdināts ekonomikā.
Aptuveni divas trešdaļas šī apjoma ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais ir “Altum” ikdienas instrumenti – finansējums MVU, aizdevumi biznesa uzsācējiem, lauksaimniecības zemes iegādei, mazajam biznesam laukos un citi.
Uzņēmumi visā Latvijā tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām un būtiski, ka pieprasījums pēc šiem instrumentiem nav mazinājies arī krīzes mēnešos.
