Kā kokaudzētavas sagatavojušās svētku eglīšu bumam? 1
Varis Kazaks, SIA “Kokaudzētava “Baltezers”” vadītājs: “Ziemassvētku eglīšu tirdzniecība būs līdz pašiem svētkiem. Mēs orientējamies uz eglītēm podos, kas paredzētas stādīšanai dārzā, grieztās eglītes netirgojam. Tirdzniecība notiek uz vietas – Baltezera kokaudzētavā. Šobrīd vairāk pērk un aizrunā gan stādīšanai, gan noformēšanai. Cenas ir dažādas: atkarībā no koka lieluma – vidēji no 5 līdz 35 eiro, ir arī atlaides. Eksportam egles neaudzējam. Domāju, ka šogad visiem gribētājiem eglīšu pietiks.”
Dainis Ozoliņš, kokaudzētavas “Īve” vadītājs: “Eglītes podiņos tirgosim gan Grobiņā, gan Liepājā. Tās šogad ņēmuši arī lielveikali un degvielas tirdzniecības uzņēmums “Statoil”. Mazumtirdzniecībā cenas ir dažādas – sākot no 10 līdz 30 eiro. Tās, protams, atkarīgas no koka lieluma. Pie mums pieejamas gan sudrabegles, gan četru sugu baltegles un Serbijas egles. Patlaban eksportam egles neaudzējam, varbūt nākotnē to darīsim. Šobrīd tirgū ir liela importa egļu daļa, un tas, protams, grauj vietējo tirgu. Tirdzniecībā var novērot arī mazkvalitatīvas egles, kam cenas ir zemākas. Mani novērojumi liecina, ka cilvēkiem bieži vien ir vienalga, kur egle audzēta, galvenais – lai cena ir zema.”
Andrejs Vītoliņš, stādaudzētavas “Dimzas” vadītājs: “Ziemassvētku egles jau tirgojam. Mēs gan neesam lielākie šajā jomā, bet tendences jūtam – šogad ir lielāka interese tieši no pārpircējiem. Pašlaik grūtāk ir nodrošināt tieši vidēja izmēra eglītes, kas aug aptuveni 5 – 7 gadus. Tas nozīmē, ka šo eglīšu stādīšanas laiks sakrita ar brīdi, kad valdīja krīze, līdz ar to pašlaik šo eglīšu ir mazāk. Ir daudz mazo – līdz 1,2 m – un lielo – 3 – 3,5 m, ko lielākoties pieprasa skolas, bērnudārzi un valsts iestādes, bet 1,5 – 2 m garo eglīšu, ko cilvēki visvairāk vēlas nopirkt, pietrūkst. Vērojams, ka liels pieprasījums ir pēc sudrabeglēm, balteglēm un Serbijas eglēm. Tagad redzam, ka arvien pieaug vajadzība pēc dažādām vītnēm un svētku vainagiem. Orientējoši eglīšu cena ir 7 eiro/metrā. Varu teikt, ka kolēģi ir veikuši investīcijas, un tas nozīmē, ka pēc diviem trim gadiem imports strauji saruks un augs vietējo ražotāju piedāvājums. Šobrīd gan vērojams, ka arī Eiropas audzētāji aktivizējušies un konkurence arvien pieaug. Viņu prece ir lētāka, bet jārēķina transportēšanas izmaksas, un tas nozīmē, ka, piemēram, lielos podos atvest eglītes ir grūtāk.”
Imants Parfenovičs, Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs: “Šobrīd intensīvi gatavojamies un brīvdienās sākam eglīšu tirdzniecību Rīgā, Ulmaņa gatvē. Piedāvājumā būs eglītes podos līdz 2 m, kā arī neparastas, svētkiem domātas dekorācijas. Kokaudzētavā ir pieejamas gan grieztās eglītes, gan kociņi podos. Pie mums ir tāds rituāls, ka ģimene var iet uz lauka un izvēlēties savu eglīti, to iezīmējot. Šobrīd eglīšu tirdzniecība vēl nav pilnā sparā, tas būs vērojams ap 10. – 15. decembri. Viennozīmīgi varu teikt, ka konkurence saasinās, jūtam arī importa spiedienu. Taču, pateicoties kolektīvam, apgrozījums šogad būs pieaudzis par 20%.”
UZZIŅA
* VAS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) apsaimniekotajos mežos iedzīvotājiem personiskām vajadzībām Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanai atļauts nocirst vienu eglīti.
* Cērtot eglīti, jāievēro, ka tās celma diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem, bet eglītes augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Eglīte jāzāģē līdz ar zemi.
* Eglītes atļauts cirst un zāģēt uz stigām, meža ceļu malās, grāvmalās, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem un zem elektrolīnijām.
* Eglīti nedrīkst cirst privātā mežā, publiskā dabas parkā, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas informatīvajās zīmēs atzīmēta ar ozollapu. Tāpat eglītes aizliegts cirst jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.
* “LVM” aicina pirms eglītes ciršanas pārliecināties, kam pieder mežs, apjautājoties par to mežsaimniecībās vai Valsts meža dienesta mežniecībās. Valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc “LVM” izvietotajām dzeltenajām zīmēm ceļu malās. Arī robežstigu zīmes norāda uz valsts mežu teritorijām. Pirms došanās uz mežu valsts mežu teritoriju var apskatīt vietnē mammadabakarte.lv.
