Krīzes gadījumā pabaros 2% iedzīvotāju. Kuras būs prioritārās grupas? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz šim bija spēkā 2007. gadā pieņemtā kārtība, bet reāli tā nedarbojās, jo Zemkopības ministrija (ZM) nebija plānojusi atliktās piegādes pārtikas produktiem un līgumus ar uzņēmumiem par pārtikas preču piegādi nav slēgusi, turklāt noteiktais pārtikas produktu klāsts bija pārāk plašs un detalizēts. Tā kā šajos noteikumos bija nepieciešams veikt plašas izmaiņas, valdībā nolemts pieņemt jaunu kārtību.
Apgādās ne tikai armiju
Ko tā paredz? Pirmkārt, reālistisku pieeju iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku krīzes situācijās un, otrkārt, līgumu slēgšanu ar uzņēmējiem par noteikta veida preču ražošanu un piegādi un mobilizācijas pieprasījumus pārtikas ražotājiem.
Jāatgādina, ka jau pagājušā gada maijā Aizsardzības ministrija (AM) sāka darbu pie detalizētas iepirkuma dokumentācijas izstrādes, lai izsludinātu iepirkumu pārtikas iegādei NBS vajadzībām miera laikam un krīzes situācijām un noslēgtu visaptverošu ilgtermiņa līgumu ar vienu piegādātāju par sadarbību pārtikas piegādei NBS vajadzībām gan miera laikā, gan potenciālās krīzes situācijās, nodrošinot arī pārtikas rezervju veidošanu.
Tomēr NBS plānotā rezervju izveide ir vienreizējs krājuma daudzums noteiktam laika periodam, lai karavīriem būtu pietiekams nodrošinājums ar pārtiku saasinātā krīzes situācijā. Jaunie noteikumi paredz NBS un cita iesaistītā personāla, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus, apgādi ar pārtiku ilgtermiņā.
Normēta pārtika
Iestājoties valsts apdraudējuma situācijai, paredzēts noteikt normētu pārtikas apgādi ar tādiem produktiem kā graudaugu pārslas, milti, putraimi, makaroni, gaļas un zivju konservi, sausiņi, kas būtu ātri pagatavojami, ar diezgan ilgu derīguma termiņu un uzglabājami vienkāršos apstākļos. Valsts tautsaimniecībai ar tiem jāspēj nodrošināt valsts apdraudējuma gadījumā, tādējādi tiešā veidā mazinot atkarību no ārvalstu piegādēm.
Ar pārtikas produktiem paredzēts prioritāri nodrošināt valsts iekšienē pārvietotos civiliedzīvotājus vai citus cietušos iedzīvotājus, personu grupas, kas ir tieši atkarīgas no valsts vai pašvaldības atbalsta, piemēram, sociālās aprūpes namu un ārstniecības iestāžu pacienti, ieslodzījuma vietās un īslaicīgajās aizturēšanas telpās esošās personas, kā arī personāls, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus.
Der paskaidrot, ka krīzes seku likvidēšanas personāls ir ne tikai karavīri, bet arī citas institūcijas, to skaitā ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citu iestāžu darbinieki.
2% pabaros, pārējie – paši
ZM aplēsusi, ka tieši skartie iedzīvotāji veidotu 2% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita jeb 41,38 tūkstošus cilvēku. Šādas aplēses veiktas, balstoties uz citu NATO un ES valstu praksi attiecībā uz tieši skarto iedzīvotāju skaita plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Vēl jāierēķina 828 zīdaiņi un vairāk nekā 15 tūkstoši apdraudējuma seku likvidēšanas personāla.
Pārējiem iedzīvotājiem pašiem būtu laikus jāsagatavo personiskie krājumi krīzes gadījumiem, lai nodrošinātos ar iztiku vismaz nedēļai. Jāatgādina, ka jau 2020. gadā AM ar vairākiem dienestiem izstrādāja bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kur atrodami ieteikumi iedzīvotājiem, piemēram, par to, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās, lai spētu sevi nodrošināt vismaz 72 stundas.
ZM veikusi aprēķinus par nepieciešamo produktu apjomu un provizoriskās izmaksas noteiktu iedzīvotāju grupu nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā. Aplēses liecina, ka vienam iedzīvotājam tie būtu 1,63 eiro dienā, papildu 0,87 eiro dienā personām, kas veiks valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus, bet zīdaiņiem un bērniem līdz divu gadu vecumam – 1,95 eiro dienā.
Kopā no valsts budžeta tam būtu nepieciešami 8,3 miljoni eiro, pieņemot, ka valsts apdraudējums nepārsniegs trīs mēnešus, taču izmaksas ir atkarīgas no valsts apdraudējuma apmēra un ilguma. Pārtikas nodrošinājums jāplāno un jāorganizē ZM sadarbībā ar pašvaldībām. Primāri tieši pašvaldības ir atbildīgas par savā teritorijā esošo iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku un ūdeni.
Apzināti arī tie pārtikas produktu ražotāji, kas spēj nodrošināt nepieciešamās piegādes. Attiecībā uz zīdaiņu pārtiku secināts, ka to Latvijā neražo, bet maisījumi zīdaiņiem tiek izplatīti caur vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, tos importējot. Kopš 2008. gada Latvijā vairs neražo cukuru un pamatā to importē no citām valstīm.
