Krīzes centri arvien biežāk saņem zvanus par pašnāvnieciskām domām 0
Ārkārtējās situācijas laikā krīzes centros par 28% pieaudzis zvanītāju skaits, kuri ziņo par pašnāvības domām, ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības videokonferencē stāstīja biedrības “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Zane Avotiņa.
Viņa norādīja, ka biedrības krīzes tālrunis arvien biežāk saņem zvanus no iedzīvotājiem, kuriem ir pašnāvnieciskas domas, jo Covid-19 laikā viņi to redz kā vienīgo risinājumu. Tomēr Avotiņa uzsvēra, ka tās ir tikai domas, kas vēl nav bīstamas. Bīstamas ir darbības.
LETA, jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā pašnāvības izdarījuši 70 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika. Salīdzinot pašnāvību skaitu šā gada martā ar pāris iepriekšējiem gadiem, secināms, ka to skaits nav audzis.
Avotiņa atklāja, ka kopumā zvanu skaits pēdējo mēnešu laikā pieaudzis par 36%. Par 15% pieaudzis to zvanu skaits, kas ziņo par visa veida vardarbības problēmām. Visbiežāk tiek saņemti zvani par vardarbību no partnera.
Savukārt par 30% pieaudzis zvanu skaits, kuros cilvēki ziņo, ka uztraucas par savu un savu tuvinieku garīgo veselību.
Dubultojies arī to zvanu skaits, kuros cilvēki dalās un stāsta par savām darba un naudas problēmām, pauda Avotiņa. Par 55% biežāk zvanītāji ziņo par vientulību, par 18% biežāk tiek ziņots par atkarības problēmām no alkohola. Parasti tie esot tuvinieki, kas zvana raizēs par personu ar atkarības problēmu.
Avotiņa uzsvēra, ka vardarbību ģimenē pandēmijas apstākļos veicina neparedzamība un nedrošība, kā arī noteiktie ierobežojumi ir “laba augsne” vardarbībai mājās, jo upuri nekur daudz nevar doties. Vardarbību veicinoši faktori ir arī finansiālā nedrošība un stress.
“Skalbes” valdes priekšsēdētāja videokonferencē informēja, ka saņemto zvanu skaits par fizisko vardarbību, salīdzinot ar pērnā gada statistiku, ir trīskāršojies. Tāpat manāmi esot pieaudzis saņemto zvanu skaits par seksuālo vardarbību.
Pieaudzis arī ilgstošas vardarbības gadījumu zvanu skaits. Mazāk iedzīvotāji zvana gadījumos, kad vardarbība notikusi pirmo reizi, bet par atkārtotu vardarbību ziņo arvien vairāk cilvēku.
“Vardarbība ģimenē ir tabu tēma. Cilvēki bieži izjūt kaunu un tic mītam, ka tā ir ģimenes lieta un par to ārpus ģimenes nerunā. Tie, kuri to piedzīvo ilgstoši, visticamāk, jūtas drošāki par to runāt, nekā tie, kas to piedzīvo pirmo reizi,” teica centra pārstāve. Tāpat viņa atzīmēja, ka ilgstoša vardarbība ir “ļoti kropļojoša”.
Līdzīgu statistiku novērojuši arī centra “Marta” darbinieki. Kā videokonferencē atklāja centra pārstāve Irina Mazurika, sākoties ārkārtējai situācijai, zvanu skaits saruka, taču no aprīļa sākuma zvanu skaits pakāpeniski pieauga un gadījumi, par kuriem tika saņemti zvani, kļuvuši “brutālāki”. Arvien vairāk tiek ziņots par fizisko vardarbību, un centra rīcībā nonāca arī ziņas par slepkavību.
Tāpat Mazurika norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek pārceltas tiesas sēdes, kas vairumā gadījumu cietušajiem nenāk par labu.
Mazurika atgādināja, ka, lai uzrunātu vardarbībā cietušos, ir jāsniedz viņam atbalsts un jāpalīdz atrast palīdzību. Cietušo nedrīkst nosodīt vai censties pārmācīt. Būtiskākais tādā situācijā esot cietušo informēt un iedrošināt, jo upuri nereti neredz izeju no esošās situācijas.
Tāpat viņa uzsvēra, ka visvairāk slepkavību un varmācīgu uzbrukumu notiek tieši pēc šķiršanās, jo varmāka grib atgūt upuri, tāpēc šķiršanās brīdis ir bīstams upurim un nereti arī viņa tuviniekiem.
“Jo augstāki ir vardarbības riski ģimenei, jo lielāks risks, ka upuris var piedzīvot uzbrukumu,” teica Mazurika.
Taču, ja cietušais tomēr atgriežas pie varmākas, apkārtējiem ir jāakceptē upura lēmums un jāpārliecinās, vai tā ir viņa apzināta izvēle. Tāpat apkārtējiem esot jāatceras atgādināt upurim, ka, ja gadījumā viņa dzīvē kas mainās, tad atbalsts aizvien ir pieejams.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā par 37% palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz 23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā. Savukārt šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 1454 izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk, nekā 2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir samazinājies. Pērn pieņemti 94 šādi policijas lēmumi, bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti 60 policijas lēmumi par nošķiršanu.
