Inna Šteinbuka: Krīzes atbalsta pasākumu ietekme ir pārāk liela 0
Inna Šteinbuka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.
Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem.
Šādi ir FDP jaunākā krīzes monitoringa ziņojuma nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju galvenie secinājumi un atziņas.
Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk – pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus.
Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.
Šā brīža straujā ekonomiskā izaugsme ir lieliska ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tas ir svarīgs mūsu labklājības priekšnosacījums.
Bet vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka pandēmija nav beigusies. Mēs joprojām dzīvojam milzīgas nenoteiktības apstākļos, nezinām, vai rudens nenāks ar jauniem ierobežojumiem. Tāpēc vairāk nekā jebkad jādomā par gudru, līdzsvarotu budžeta plānošanu un izlietojumu, atlicinot pietiekami lielu rezervi nebaltai dienai.
Padome jaunākajā ziņojumā arī brīdina – ņemot vērā, ka Latvija drīz sāks saņemt ES līdzekļus no atveseļošanās fonda, daudzgadu budžeta un citiem avotiem, papildu izdevumi no Latvijas budžeta varētu drīzāk palielināt inflācijas riskus, nevis veicināt ekonomikas izaugsmi.
Mūsuprāt, valsts atbalsta instrumentu izmantošana nevar būt bezgalīga un valdības uzdevums ir stimulēt produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt veicinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā.
Tādēļ padome piedāvā, ka vispārējais valdības valsts parāda izmērs ir galvenais enkurs, plānojot 2022. gada budžeta izdevumu apjomu un deficīta līmeni. Mēs uzskatām, ka vispārējam valdības parādam būtu jāpaliek zem 50% no IKP, kas ļautu nodrošināt pietiekamu drošības rezervi neparedzētiem ekonomiskiem satricinājumiem un notikumiem nākotnē.
Atkarībā no iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa un saskaņā ar apstiprinātajām prognozēm Stabilitātes programmā tas praksē varētu nozīmēt 3% pieļaujamo budžeta deficīta līmeni 2022. gadā. Šāds budžeta deficīta apmērs nodrošinātu gan samērīgu stimulu ekonomikai, gan pakāpenisku atgriešanos pie fiskālajiem ierobežojumiem.
Analizējot valdības darbu 2022. gada budžeta sagatavošanā, Padome atzīst, ka tas solās būt ļoti sarežģīts faktiski fiskālo noteikumu neesamības un gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ. Padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka 2022. gadam būtu jābūt pārejas gadam – no vienas puses, valsts budžeta izdevumi 2022. gadā ir jāplāno tā, lai stimulētu uz investīcijām balstītu ekonomisko izaugsmi, bet, no otras puses, pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, jo tiek plānots, ka fiskālie nosacījumi būs spēkā 2023. gadā.
Tieši tādēļ, mūsuprāt, ir nepieciešama vidēja termiņa stratēģija, lai samazinātu deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim, kas tuvākajos gados nodrošinātu valdības parāda samazināšanos. Vienlaikus deficīta samazināšanai tuvākajos gados nevajadzētu negatīvi ietekmēt investīciju apjomu.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
