“Labākie laiki Latvijas ekonomikā, kādi vispār jebkad bijuši.” Strautiņš Latvijai prognozē ekonomisko bumu 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, salīdzinot Baltijas valstu sekmes cīņā ar Covid-19 krīzi, uzskata, ka tuvākajos gados Latviju gaida ekonomiskais bums, kas saistīts ar krasu investīciju pieaugumu – līdzekļiem no Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanas fondiem, zaļā un viedā kursa īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām, kas saistītas ar “Rail Baltica”celtniecību.
Situācija Latvijas ekonomikā ir ļoti kontrastaina. Pandēmijas pirmā viļņa grūtības vairumā gadījumu ir pārvarētas, taču dažu nozaru darbība joprojām ir gandrīz apturēta.
Vienlaikus ir uzņēmumi un nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas. Šī gada trešajā ceturksnī pēc straujā ekonomiskā kritiena otrajā ceturksnī varētu tikt reģistrēts visu laiku straujākais IKP pieaugums.
Šī gada beigās un nākamā gada sākumā tiek prognozēta pauze pirms gaidāmās izaugsmes. Te gan jāsaka, ka prognozes pamatā ir pieņēmums, ka Covid-19 vakcīna kļūs pieejama nākamā gada pavasarī, kas ir optimistiski. Piesardzīgākas prognozes min tikai nākamā gada beigas.
Pēc krīzes – izaugsme
Tomēr neatkarīgi no vakcīnas pieejamības P. Strautiņš uzskata, ka krīzes laikā valsts izmantoto izaugsmes stimulu novēlota iedarbība, pieaugušie mājsaimniecību uzkrājumi un vēlme tos tērēt, kā arī milzīgi valsts investīciju projekti – tas viss Latvijā un Baltijā kopumā tuvākajos gados veidos unikāli spēcīgu ekonomiku sildošu apstākļu kombināciju.
Šogad Latvijas IKP samazināsies apmēram par 4,8%, nākamgad pieaugs par 4,4%, bet 2022. gadā izaugsme Latvijā turpinās paātrināties, prognozē “Luminor”.
No nākamā gada līdz šīs desmitgades vidum izaugsme vairākus gadus būs ļoti strauja, ja vien pasaules notikumi nesagādās kādus pārsteigumus. Pilnīgi iespējams – tie būs labākie laiki Latvijas ekonomikā, kādi vispār jebkad bijuši.
Šajā laikā galvenās rūpes būs saistītas ar to, kā nodrošināt, lai ekonomikas sasilšanas un pat iespējamās pārkaršanas apstākļos investīciju resursi tiktu izlietoti saprātīgi.
Īpaši aktuāli tas ir, atceroties apstākļus, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas pirms 2008.–2009. gada krīzes.
Tikai desmitgades otrajā pusē esot gaidāma izaugsmes tempa samazināšanās, jo tad lielais sabiedrisko investīciju bums pamazām apsīks un pienāks brīdis, kad ekonomikā varēs arvien vairāk sajust demogrāfijas negatīvo pārmaiņu ietekmi.
Ekonomika sprauslā, bet brauc
“Jau martā spriedām, ka daļa no eksporta nozarēm krīzi pārcietīs labi, varbūt pat iegūs – piemēram, pārtikas un medikamentu ražošana, IT un biznesa pakalpojumi.
Tā arī notika, turklāt patīkama izrādījās atbilde uz bažīgajiem jautājumiem par pandēmijas ietekmi uz kokapstrādi, labi attīstījās arī ķīmijas, elektroniskā un elektrotehniskā rūpniecība.
Nevarēja būt nekādu ilūziju par to, kas notiks ar tūrismu. Preču eksporta nozaru sniegums ir bijis viens no labākajiem ES, bet tūrismā un aviācijā atkopšanās ceļš būs ilgs,” saka Pēteris Strautiņš.
Tālākas nākotnes prognozes Latvijas eksportam ir labvēlīgas, jo Latvijas eksporta produktu portfelis ir izrādījies piemērots jaunajiem apstākļiem, krīze jau ir paātrinājusi ekonomikas pārstrukturēšanos.
Eksporta nozaru attīstībai ļoti svarīga būs gaidāmā vietējās pārvaldes kvalitātes uzlabošanās Rīgā, kā arī citu reģionu pašvaldību augošā kompetence industriālajā politikā.
Šogad taupa, nākamgad – tērēs
Statistiķu aprēķinātais patēriņa kritums Latvijā otrajā ceturksnī par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vairākas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Tas izraisīja neviltotu pārsteigumu, jo mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, mobilitātes dati un citi “ātro ziņu” avoti vēsta par līdzīgu situāciju visās trijās valstīs.
Algu fonds reālā izteiksmē Latvijā šajā laikā samazinājās tikai par 3,5%, turklāt iedzīvotāju ienākumus papildināja valsts atbalsts. Līdz ar to vērojama uzkrājumu palielināšanās – bankās esošo privātpersonu noguldījumu apjoms otrā ceturkšņa beigās bija par 10% lielāks nekā pirms gada.
Ir ļoti grūti prognozēt, kā ar šo naudu rīkosies patērētāji, taču pastāv iespēja, ka patēriņa bums pēc pandēmijas beigām var būt ļoti spēcīgs, jo valsts ir lielā mērā pasargājusi mājsaimniecības no finansiālās situācijas pasliktināšanās un cilvēki centīsies atgūt 2020. gadā nokavēto, aktīvi dodoties ceļojumos un apmeklējot pasākumus.
Gaidāmas problēmas darba tirgū
Ekonomiskā aktivitāte tuvākajos gados strauji augs un kļūs praktiski nesavienojama ar iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos.
“Mēs jau zinām, kas līdzīgā situācijā notika kaimiņvalstīs, – tur mainījās migrācijas bilance un iedzīvotāju skaits stabilizējās. Tam agri vai vēlu jānotiek arī Latvijā. Strauji augs pieprasījums pēc darbiniekiem, kas novedīs pie darba tirgus pārkaršanas straujāk augošajos Latvijas reģionos, imigrācijas, kā arī spēcīgās iekšējās migrācijas.
Ir reģioni, kur darba vietu trūkst, un tas saglabāsies arī nākotnē. Straujais algu kāpums varētu kļūt par problēmu daudziem uzņēmumiem, taču tas veicinās ekonomikas pārstrukturēšanos,” prognozē Pēteris Strautiņš.
Nākamgad prognozējams arī straujš inflācijas pieaugums, ko veicinās gan inflāciju samazinošo faktoru sarukums, gan lielas investīcijas un fakts, ka mājsaimniecības tērēs pandēmijas laikā uzkrāto naudu.
Ja 2020. gadā vidējā inflācija būs dažas procenta desmitdaļas, tad nākamgad vidējā inflācija pārsniegs 2% un turpmākajos gados tā turpinās palielināties, pārkarstot darba tirgum.
Ekonomists prognozē, ka tas ietekmēs arī nodokļus – spēcīgā vēlme samazināt darbaspēka nodokļus mudinās paaugstināt produktu nodokļus. Latvijas dzīves līmenis pamazām pietuvosies Eiropas Savienības vidējam līmenim, un līdz ar to pieaugs arī cenas.
