Vilis Vītols: Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, “Rail Baltica” un citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas 16
Vilis Vītols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmijas seku novēršanai š. g. jūnija sākumā valdība pieņēma lēmumu pārdalīt 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatīvām. No tiem 15 miljoni, tas ir, 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizēs ap 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jūnijā. Pagājšnedēļ mediji informēja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā. Tātad saistībā ar pandēmiju un mūsu dalību Eiropas Savienībā varam rēķināties tuvākajā nākotnē ar milzīgas naudas masas ieplūšanu valsts ekonomikā.
Covid-19 dēļ Latvija līdz šim ir zaudējusi 31 cilvēku. Tāda ir situācija šobrīd. Ņemot vērā neprognozējamo slimības attīstības gaitu, nav iespējams pateikt, cik cilvēku valsts vēl zaudēs līdz brīdim, kad pandēmija beigsies. Tomēr, spriežot pēc līdz šim piedzīvotā, zaudēto cilvēku skaits būs divciparu robežās.
2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bērni un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzīvotājs. Valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 9072 cilvēkiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arī turpmāk situācija būs līdzīga. Šī gada pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 22 bērniem mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušogad. Pandēmijas dēļ līdz šim mūsu valstij zudis 31 cilvēks, zemās dzimstības dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.
Covid-19 pāries, bet dzimstības samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šāda naudas sadale ir samērīga?
Demogrāfijas problēma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmīgu piemēru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brīdinājis. Īsā avīzes rakstā nav iespējams to izklāstīt, bet pāri visam ir vajadzīga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problēmas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām ģimenēm, kas saskaras ar nozīmīgu dzīves līmeņa kritumu bērnu dēļ.
Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.
Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prēmijas, mājokļu dotācijas, arī tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemēram, katru gadu Triju zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbūt pats svarīgākais – izglītojošas kampaņas medijos.
Nesen lasīju kāda slavena vīra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadīja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspēku. Turki gatavojās ieņemt Vīni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. Vēlāk, kādā tikšanās reizē ķeizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzīgs, lai uzvarētu karu? Sirmais virsnieks atbildēja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.” Tā tas ir ar gandrīz visu dzīvē. Ne jau naudas dēļ cilvēki izlemj radīt bērnus, taču zemais valsts atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem tās nostāda netaisnīgas izvēles priekšā – bērni vai labklājība.
Ja mēs šīs vienkāršās lietas turpināsim ignorēt, latviešu tautas noslīdēšana līdz nenozīmīgam skaitam un minoritātes statusam ir neizbēgama.
Demogrāfi to ir aprēķinājuši ar nepielūdzamu zinātnisku precizitāti. Jau ap 2100. gadu Latvijā būs tikai 500 000–1 000 000 iedzīvotāju, ar mazāku latviešu procentuālu īpatsvaru nekā pašlaik. Pensiju sistēma, kāda tā ir šodien, sabruks. Arī tas ir matemātiski pierādāms. Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, jauna koncertzāle, “Rail Baltica” un droši vien vēl daudzi citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas.
Bet priecāsimies. Kā sākumā teicu, mūsu ekonomikā tuvākajā laikā ieplūdīs daudz naudas. Būs liela balle, kā uz “Titānika”…
