Krīze mums māca, ka jāuzkrāj ne tikai stratēģiskās naftas rezerves. Saruna ar EK pārstāvi Andri Kužnieku 0
Eiropas dienas priekšvakarā pašiem sev uzdodams jautājums: kā solidaritāte un kopdarbība, kas dalībvalstis salīmēja kopā savienībā, izpaužas pandēmijas Covid-19 krīzes laikā? Eiropas Komisija reaģējusi uz veselības apdraudējumiem, izstrādājusi stratēģiju izejai no krīzes un tagad strādā pie ekonomikas atveseļošanas stratēģijas.
Šo jautājumu uzdodu Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pienākumu izpildītājam (teju divus gadus) Andrim Kužniekam.
Bija paredzēts, ka brīdī, kad runājam (trešdien. – Red. piez.), Eiropas Komisija nāks klajā ar jauno piedāvājumu daudzgadu budžetam un ekonomikas atveseļošanas plānu. Tomēr tas ir atcelts uz nedēļu. Kāpēc?
A. Kužnieks: Eiropas Komisija strādā pie tā, jo jākonsultējas ar dalībvalstīm. Svarīgākais, lai vienošanās būtu spēkā no 2021. gada, nedēļa uz priekšu vai atpakaļ pašreiz tas nav tik būtiski.
Ir jāizšķiras, kurām valstīm palīdzēt vairāk – tām, kuras visvairāk cietušas veselības jomā, vai tām, kurām lielākais kritums ekonomikā. Vieni uzskata, ka visvairāk jāpalīdz valstīm, kur visvairāk saslimušo.
Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, savukārt pārstāv tos, kas uzskata, ka ekonomikas jomā cietušas arī tās valstis, kurām nav tik daudz slimo.
Nevar nepiekrist – tām valstīm, kuras visātrāk reaģējušas un spējušas pasargāt pilsoņus no saslimšanas, to paveica uz ekonomikas rēķina. Šogad laikam ir visklusākā un vistraģiskākā Eiropas diena ES vēsturē: straujākā ekonomikas lejupslīde, slēgtas robežas, cilvēki “ieslēgti” mājās, un dramatiskākā pavasara ekonomiskā prognoze… Pirmoreiz Eiropas dienu nevar nosvinēt!
Neviens nevarēja paredzēt, ka šī izvērtīsies tieši tāda. Tomēr viss dabā plaukst, cilvēki rosās un turpina cīņu ar vīrusu.
Šajā Eiropas dienā pārliecināmies, ka individuālie risinājumi katrā valstī strādā, bet tiem ir limiti. Šajā krīzē pieredzējām: kad viena valsts netiek galā, citas tomēr nāk palīgā.
Visas Eiropas institūcijas organizēja un koordinēja šo palīdzību. Jā, ir bēdīgi, bet, no otras puses – ir kopīgi risinājumi.
Pandēmijas izraisītā krīze, tāpat kā iepriekšējās krīzes, mums māca: ir vietas un sfēras, kurās mums jāaudzē spēja kopīgi reaģēt.
Veselības aizsardzība nekad nav bijusi ES kopējā politika, tik vien kā izveidoti medicīnisko preču un pakalpojumu standarti ES mērogā un finansēti atsevišķi veselības aizsardzības projekti.
Krīze mums māca, ka jāuzkrāj ne tikai stratēģiskās naftas rezerves, bet arī medicīnas aprīkojums un aizsarglīdzekļi.
Martā Čehijas muita aizturēja kravu ar 640 tūkstošiem sejas masku, kur uz kastēm bija uzraksts “Ķīnas humānā palīdzība Itālijai”. Vācijā pēc valdības rīkojuma aizturēja vairākas Šveicei domātas kravas mašīnas ar 240 tūkstošiem sejas masku. Polija slēdza robežas, rūpējoties tikai par savām ekonomiskajām interesēm. Vai solidaritāte šai krīzē tiešām izpaudās?
Solidaritātes izpausme šajā situācijā ir tikusi kritizēta un tiks kritizēta, bet, ņemot vērā kritiku un diskutējot, arī atradīsim kopīgus risinājumus.
Pilnībā pievienojos ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka bažas par ES sabrukumu ir krietni mazākas nekā iepriekšējā finanšu krīzē un migrācijas krīzē.
Iepriekšējās pandēmijas līdz Eiropai neatnāca, tāpēc varbūt arī reakcija bija novēlota, dalībvalstis reaģēja katra citādi, slēdza robežas atšķirīgā veidā, radot haotiskuma iespaidu.
Tur, kur dalībvalstīm radās tām neatrisināmas problēmas, Eiropas institūcijām bija jāmeklē risinājumi. Es nepiekrītu, ka solidaritātes bija par maz.
Gadījumu, kuros dalībvalstis palīdzēja viena otrai, ir krietni vairāk. Pieminētā Vācija, kuras medicīnas sistēmai lielāka kapacitāte, uzņēma citu valstu pacientus. Pandēmijai izvēršoties, solidaritāte pastiprinājās.
Kopš marta sākuma Eiropas Komisijas lēmumu skaits dažādās jomās pieauga.
Arī tajās jomās, par kurām Eiropas Komisija tieši neatbild.
Bija, kas pieprasīja: kur tad ir kopīgais sejas masku un aprīkojuma iepirkums? Par veselības jomu atbild katra dalībvalsts, un Eiropas Komisija varēja tikai organizēt iepirkuma jumta līgumu, saskaņā ar kuru medicīnisko aprīkojumu iepirka pašas dalībvalstis.
Nupat notika bezprecedenta pasaules mēroga “naudas samešana” – 7,5 miljardi eiro vakcīnas izstrādei. Un, kas visnegaidītākais – Bila Geitsa fonds izvēlējies iet kopā ar Eiropu, ne ASV…
Kā redzējām, ASV pat īsti neiesaistījās šajā līdzekļu vākšanā, bet Ķīna piedalās. Jā, mērķis gandrīz izpildīts, tika savākti 7,4 miljardi, no kuriem Eiropas Komisijas pienesums ir 1,4 miljardi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izrādīja iniciatīvu uzrunāt pasaules līderus un parādīja, ka tā spēj būt ģeopolitiska līdere. Arī Balkāniem novirzītie 3,3 miljardi eiro un Zagrebas samits demonstrē EK ģeopolitisko lomu.
Tagad par tādām piezemētākām solidaritātes izpausmēm. Pēc tam kad dalībvalstis slēdza robežas, vācieši atklāja, ka viņiem nav kas novāc sparģeļus, franči – ka nav agro dārzeņu novācēju, citur – nav sociālo darbinieku un medmāsu. Eiropas Komisija lēma, ka, veicot medicīniskās pārbaudes uz robežas, jālaiž pārrobežu strādnieki. Vācieši sparģeļu audzētājus ielaida, bet lietuvieši savējos strādāt uz Latviju nelaiž.
Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, 1,47 miljoni cilvēku dzīvo vienā dalībvalstī, bet strādā citā. Eiropas Komisija nevar lemt dalībvalstu vietā par to robežu slēgšanu vai atvēršanu, tā izstrādāja praktiskus norādījumus, kā nodrošināt kritiski svarīgu darbinieku brīvu pārvietošanos. Ir valstis, kas tos ievēroja. Ir – kas ne.
Latvijā visbūtiskākais bija nodrošināt pārvietošanos starp Valkas un Valgas robežpilsētām – ar grūtībām, pēc saraksta, bet uz darbu cilvēkus laiž.
Kad ir tik atšķirīgas pieejas – gan valstiski egoistiskas, gan solidāras – vai tas neliecina par plaisām Eiropas Savienībā? Noturēsimies kopā pēc krīzes?
Noturēsimies. Kad kopā sanāk valstu līderi, tad spēj ātri vienoties. Jau četri videosamiti bijuši kopš krīzes sākuma. Un katrā spējuši par kaut ko vienoties.
Tāpat beigu beigās arī vienosies par ES Daudzgadu budžetu, kurā tiks ietverts ekonomikas atveseļošanas plāns.
Vai tiks pieņemts ambiciozais septiņu gadu budžets, kurš sākuma gados iecerēts divreiz lielāks?
Vēl tiek apspriesti dažādi varianti. Daudzgadu bāzes budžetam tiek pievienota atveseļošanas fonda daļa, kuru plānots ieguldīt pirmajos divos trijos gados.
Jā, ir plānots savākt līdz pat diviem procentiem no nacionālā kopienākuma, un viena no iespējām tā nodrošināšanai ir papildu aizņemšanās, nevis iemaksas. Diskusijas notiek par to, kā to labāk izlietot.
Kā dzird no dalībvalstu premjeru izteikumiem, vieni ir par lielāku grantu daļu, otri, it īpaši donorvalstis un ziemeļvalstis, iestājas par kredītiem.
Jā, notiek diskusijas par procentuālo sadalījumu starp grantiem un aizdevumiem. Es paredzu, ka tas būs mikslis no abiem, jo arī pašreiz ES fondiem tikai daļa ir granti, bet otra – dažādi finanšu instrumenti.
Uzņēmējiem atbalsta intensitāte var būt 25% un var būt 50%. Latvijā uzņēmējdarbībā iepriekš nav saņemta simtprocentīgi dāvināta nauda. Tas būs atkarīgs no izstrādātajām programmām.
Arī aizdevumi, kuri parasti finanšu tirgos ir uz pāris gadiem, no ES programmām varētu būt pat uz 20 gadiem. Labā ziņa salīdzinājumā ar krīzi pirms desmit gadiem ir tā, ka tagad nauda ir, bet toreiz neviens pat negribēja aizdot.
Tagad ir gan Eiropas Centrālās bankas instrumenti, gan Eiropas investīciju bankas investīcijas konkrētos projektos, būs arī Eiropas Komisijas finanšu instrumenti.
Eiropas Komisija aprīļa beigās nāca klajā ar banku nozares paketi, kurā bankas aicinātas aizdot naudu, kurā piesaukta banku elastība un kurā pieteikts palīdzēt uzņēmumiem. Taču pielikumā “Latvijas Bizness” minētajā gadījumā ar Kazdangas piena pārstrādes uzņēmumu “Elpa” banka “Citadele” dara visu, lai šis uzņēmums nesaņemtu piešķirto valsts atbalstu. Ir liela plaisa starp EK gribēto un piedzīvoto.
Nevaru komentēt konkrēto gadījumu. Tas ir preses uzdevums izcelt individuālos gadījumus, lai valdība var novērst sistēmiskas nepilnības.
Eiropas Komisijai, pieņemot lēmumus, ir vislabākie nodomi.
Jautājums ir: kā tas aiziet līdz gala saņēmējam. Mēs pārstāvniecībā ziņojam Eiropas Komisijai par gadījumiem, kad kādi pieņemtie Eiropas lēmumi nestrādā. Katru dienu taču dzirdat premjera skaidrojumu par to, kas tiek uzlabots noteikumos, lai paplašinātu saņēmēju loku.
Arī ar atlikušajiem 615 miljoniem, kas Latvijai palikuši neizmantoti ES fondos, varēja neko nedarīt. Taču tie tiks pārprogrammēti.
Vēl viens aspekts valstu atbalstā krīzē nokļuvušajiem ir atšķirīgās valsts atbalsta formas un apjomi. Eiropas Komisijas ziņu lentē katru dienu redzu, ka atļauts sniegt daudzmiljonu atbalstu dažādiem uzņēmumiem. Bagātākās valstis cieš mazāk nekā trūcīgākas. Vai pēc krīzes EK spēs nodrošināt līdzvērtīgu konkurenci vienotajā tirgū?
Jautājums par šīm bažām trāpīts desmitniekā. Jā, no 1,8 triljoniem eiro, ko dalībvalstis atvēlējušas atbalstam, 56% ir Vācijai. Tas ir, Vācija ekonomikā iegulda vienu ES Daudzgadu budžetu…
Tāpēc šis atveseļošanās plāns ir jāizstrādā tāds, lai vairāk palīdzētu tām valstīm, kuras nav spējušas savu ekonomiku atbalstīt tik ļoti. Labi, ka Vācija atbalsta lielāku palīdzību Centrālajai un Austrumeiropai.
Vai nākamo Eiropas dienu atzīmēsim kopīgi?
Domāju, ka jā. Kad basketbola bumba nokrīt, tā atsitas un nāk atpakaļ. Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni rādīja tabulu, kad atsevišķas Eiropas valstis atgriezīsies pirmskrīzes līmenī. Kopējā prognoze: 2021. gada pēdējā ceturksnī, dažas valstis agrāk.
