Māris Antonevičs: Krīze labi parāda, kas ir kas 2
Atzīšos, ka mani neiedvesmo bieži skandētā mantra par “krīzi kā iespēju”, ko dažreiz papildina arī eksotisks piemērs, ka ķīniešu valodā abus šo vārdus apzīmējot viens un tas pats hieroglifs. Kāds jau vienmēr būs ieguvējs no citu ciešanām. Piemēram, dzirdētas bažas, ka šī varētu būt “jauna elpa” ātro kredītu biznesmeņiem, jo daudziem darbu zaudējušajiem drīzumā var rasties finansiālas problēmas un gan jau tūlīt pat atradīsies laipni “izpalīdzētāji” ar glīti iepakotiem aizdevuma piedāvājumiem.
Neviens neapšauba, ka konkrētā Covid-19 slimības draudu radītā krīze pēkšņi izrādījusies lieliska iespēja arī tiem, kas ražo pašlaik tik pieprasītās preces – dezinfekcijas līdzekļus, aizsargmaskas, atsevišķus medikamentus. Arī tiem, kas var ātri pārprofilēties šajā virzienā.
Piemēram, par dezinfekcijas līdzekļu ražošanu paziņojis uzņēmums “Latvijas balzams”, bet veļas ražotāji gatavojas tirgū piedāvāt savu jauno produktu – īpaša dizaina aizsargmaskas. Tāpat pieprasījums pēkšņi palielinājies dažādiem interneta pasūtījumu piegādes servisiem, kas iepriekš diez vai bija rēķinājušies ar tik strauju izaugsmi. Droši vien parādīsies vēl kādas pieprasītas preces, tomēr to, kam visas iespējas krīzes dēļ pēkšņi tiek sagrautas, tik un tā paliks vairāk.
Veselības ministre Ilze Viņķele šonedēļ intervijā Latvijas Radio jau norādīja, ka daži uzņēmēji cenšas iedzīvoties uz Covid-19 rēķina. Tiekot prasīta nepamatoti augsta maksa par aizsarglīdzekļiem, un arī piedāvāta prece bez nepieciešamajiem sertifikātiem.
Šis laiks ir labs brīdis, lai noskaidrotu dažādu uzņēmēju un uzņēmumu personāla patieso dabu. Skaidrs, ka nevienam nav patīkami apzināt, ka gaidāmi prāvi zaudējumi un dīkstāve, tomēr pieeja var būt atšķirīga.
Lūk, mans gadījums. Marta nogalē bija ieplānots dažu dienu brauciens uz Lietuvu, kura ietvaros paredzēts arī vākt materiālus publikācijām. Protams, līdz ar robežu slēgšanu visus plānus nācās atlikt, tāpēc aizsūtīju e-pasta vēstules iepriekš rezervētajām viesnīcām, vai nevar manas uzturēšanās datumus mainīt, pārcelt uz vasaru (gan apzinoties, ka situācija var arī neuzlaboties un no šogad plānotajiem braucieniem nāksies atteikties pavisam).
Dažas viesnīcas nekavējoties piekrita, apstiprinot, ka labi saprot – klients nav vainīgs pie tā, ka noteikti ceļojuma ierobežojumi, tāpēc arī sodīt viņu par to nebūtu pareizi. Arī no “Comfort Hotel LT” Viļņā sākotnēji saņēmu šādu apstiprinājumu, tomēr jau vēlāk izrādījās, ka aiz simboliskajām “rūpēm” slēpjas aprēķini, jo nākamajā vēstulē tika norādīta summa, kas būšot jāpiemaksā. Vasarās ceļotāju esot vairāk, tāpēc viesnīcu numuriņi dārgāki.
Apskaužams optimisms! No piedāvājuma tomēr nolēmu atteikties, tāpat arī apņēmos nākotnē vairs nekad neizmantot ziemeļvalstīs populārā “Nordic Choice Hotel” viesnīcu tīkla pakalpojumus, jo “Comfort Hotel LT” ir daļa no tā un ievēro kopējās vadlīnijas. Rūpes par klientiem jāizrāda nevis ar skaistām bildītēm un uzmundrinošiem tekstiņiem interneta sociālajos tīklos (“Mums kopā izdosies tam tikt pāri!”), bet ar darbiem.
Cilvēkiem būs jāizvēlas, ko atbalstīt ar savu (varbūt tobrīd diezgan plāno) maciņu. Noteikti negribētos atbalstīt tādus uzņēmumus, kas pret saviem klientiem šajā laikā izrīkojušies cūciski. Cilvēku stāsti ir īpaši svarīgi, jo uzņēmumi noteikti ieguldīs lielus līdzekļus savas reputācijas spodrināšanai – PR krīzes laikā daudziem būs nozīmīgāks par saviem tiešajiem pienākumiem.
Atziņa par krīzi kā patiesās sejas izgaismotāju attiecas ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī citiem, tajā skaitā politiķiem. Jau tagad redzams, kā dažādi politiskie spēki cenšas “paķert” šīs tēmas un izmantot savas partijas interesēs. Arī to vēlāk nevajadzētu aizmirst.