Vilis Vītols: Kā māca ķīniešu sakāmvārds – krīze ir izdevība 21
Kāds sens ķīniešu sakāmvārds māca: krīze ir izdevība. Vēlos mudināt uz pārdomām, vai Latvijai līdz ar Ukrainas krīzi ir pavērušās arī kādas izdevības, ne tikai draudi.
Notikumi kopš Putina nākšanas pie varas rāda mērķtiecīgu, labi sagatavotu un dāsni finansētu plānu, kā atkal sagrābt bijušās kolonijas. Latvijas gadījumā mērķis būtu jauna okupācija. Tā kā šis scenārijs diezin vai ir iespējams, tad redzam, ka tiek gatavots arī plāns B: pakļaut vismaz Latgali. Arī šī cerība varētu nepiepildīties, tādēļ jau gadiem ilgi tiek strādāts pie plāna C: izveidot Latvijā kaut kādu “ķiļķēnu un klimpu republiku” (apzīmējumu esmu ņēmis no Imanta Ziedoņa dzejoļa) ar krievvalodīgām skolām, Krievijas televīziju un pieminekļiem krievu varoņiem.
Patlaban neviens nevar precīzi paredzēt, kā atrisināsies Ukrainas krīze. Būs bezgalīgas runas un protesti, varbūt ieviesīs sankcijas, kas neko lielu nedos. Pret sankcijām cīnīsies visi, kam ir darījumi ar Krieviju, un arī atklātie un slepenie tās aģenti. Melos, draudēs ar zaudējumiem, ar pasaules galu. To jau esam piedzīvojuši pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, pirms iestāšanās ES, NATO un eirozonā.
Medijos ir paustas bažas par mūsu drošību, par iespējamu militāru uzbrukumu Latvijai un par varbūtību, ka NATO tādā gadījumā mūs tomēr neaizsargās. Tās ir bailes, kas sēž mūsu zemapziņā gadu simtiem ilgas pieredzes dēļ, bet bailes neļauj racionāli domāt. Putinam ir un būs nopietnas problēmas. Iedrošināts ar naftas ienākumiem un uzvaru Gruzijā, viņš, tāpat kā Hitlers 1938. gadā, ir zaudējis sajēgu par spēku samēriem starp Krieviju un Rietumiem. Demokrātijas reaģē ļoti lēni, bet pienāk brīdis, kad to mērs ir pilns. Dažādu iemeslu dēļ Putinam vēl viena militāra avantūra šobrīd nav pa spēkam un arī vismaz tuvāko gadu laikā nebūs. Putins ir sabojājis Krievijas tēlu un pavairojis pretkrievisko noskaņojumu ārzemēs. Ar vēsu prātu pārdomājot, uzskatu, ka Baltijas valstu drošība kopš neatkarības atgūšanas nekad nav bijusi tik izteikta kā šobrīd, bet šāda situācija nepastāvēs mūžīgi, ja neko nedarīsim.
Par pirmo pozitīvo pavērsienu uzskatu draudu radīto apziņu, ka jāpalielina aizsardzības budžets uz 2% no IKP. Tam būs svarīgs psiholoģisks efekts. Ja tā nedarīsim, krīzes gadījumā mūsu sabiedrotie tiešām var sāk aizbildināties – ja jau viņi paši neko neupurē savas drošības labā, kādēļ tad tas jādara mums? Šo jautājumu var risināt tikai Saeima.
Mums, ierindas pilsoņiem, vienīgā iespēja iespaidot notikumus, ir ievēlēt Saeimā deputātus, kas bez lavierēšanas aizstāv Latvijas intereses. Bez kautrēšanās lieku pie sirds visiem, kam rūp Latvija, balsot par “Vienotību” vai Nacionālo apvienību. Lūdzu, nepārprotiet mani – jau labu laiku vairs nepiederu nevienai partijai, un man nav nekādu partijisko interešu. Mana pārliecība balstās vienīgi uz novēroto faktu, ka tikai šīs divas partijas Saeimā savos balsojumos konsekventi aizstāv valsti. Nekādā gadījumā ne latvietis, ne ukraiņu vai krievu izcelsmes Latvijai lojāls pilsonis nedrīkst balsot par “Saskaņas centru”. Sīkpartijas nepārsniegs 5% barjeru. Nedrīkst arī izniekot izdevību, balsojot par prokrievisko Sudrabas kundzi un prooligarhisko Šlesera kungu.
Īpašu izdevību situācija piedāvā partijai “Gods kalpot Rīgai” – aiziet no esošās koalīcijas ar “SC” un veidot jaunu – kopā ar Latvijas intereses aizstāvošām partijām. Amerika kungs kļūtu Rīgas mērs un nākamajām vēlēšanām iegūtu milzīgu atbalstu latviešu vēlētāju acīs.
Situācija prasa beidzot reāli uzlabot tiesiskumu valstī. Manā uztverē vienīgais veids, kā to panākt, ir nomainīt visus tiesnešus, kas ieņēmuši tiesneša amatu padomju laikā vai kas ir bijuši Latvijas komunistiskās partijas biedri. Jāpiešķir viņiem agras pensijas. Ar okupācijas režīmu nesaistītu juristu tagad ir pietiekami daudz, jo izaugusi jauna, pilnīgi citāda juristu paaudze. Dosim viņiem iespēju attīrīt valsti. Pašķirstot gan vecas, gan šodienas avīzes, var lasīt, kā tiesu sistēmā nepārtraukti uzpeld skandāli, kukuļdošana un dīvaini spriedumi. Divdesmit gados mūsu tiesneši nav spējuši notiesāt nevienu no lielajiem valsts apzadzējiem. Uzreiz pēc pilnvaru termiņa beigām bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir iestājies Krievijai ļoti labvēlīgi noskaņotās Sudrabas kundzes politiskajā veidojumā.
Pieminēšu vēl divas izdevības. Pirmā – ieviest jau 2014./2015. mācību gadā pakāpenisko pāreju uz valsts valodu visos valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos un skolās. Pretēji bailīgo domām, tieši šodienas situācija ir pareizais brīdis sakārtot šo problēmu. Esmu vairākkārt dzirdējis komentāru, ka 1991. gadā šī iespēja tika palaista garām. Pašreizējā starptautiskā situācija mums atkal piedāvā šādu izdevību, un mums nevajadzētu atkārtot to pašu kļūdu.
Otra – ar atbildīgās iestādes lēmumu anulēt Latvijas pilsonību gadījumos, kad tas nepieciešams, un izraidīt no valsts kādus desmit vai divdesmit Maskavas aktīvistus, kas ir atklāti kūdījuši par Latgales atdalīšanu, mudinājuši vai veikuši pretvalstisku darbību. Šīs personas ir drauds Latvijas un visa reģiona mieram un drošībai. Latviešu vēlētājs ilgojas pēc stingras, nosvērtas rīcības. Normālos apstākļos te varētu būt runa par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet atcerēsimies Izraēlas Augstākās tiesas 2012. gada lēmumu, kas liedz jauktu laulību palestīniešu pusei automātiski iegūt Izraēlas pavalstniecību. Spriedumā norādīts: cilvēktiesības nav svarīgākas par drošības apsvērumiem un nedrīkst būt par priekšrakstu nacionālajai pašnāvībai.
