Krīze bērnu veselības aprūpē. Vai ziedotāju pleci spēs izturēt pieaugošo slogu? 0
Latvijas sabiedrība ir pierādījusi, ka spēj būt solidāra un palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Tomēr ziedotāju pleciem uzliktais slogs bērnu veselības aprūpē kļūst arvien smagāks. Par šo izaicinošo situāciju tika runāts TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur ar viedokli dalījās Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Bērnu veselības aprūpes situācija ir kritiska
“Mums ir ļoti cieša sadarbība ar Bērnu slimnīcu, un mēs redzam, ka bērnu skaits, kuriem nepieciešama ziedotāju palīdzība veselības uzlabošanai, pēdējo gadu laikā ir dubultojies,” norāda Liene Dambiņa. Šogad vien fonda redzeslokā nonākuši vismaz 500 bērni, kuriem nākamajā gadā būs nepieciešama finansiāla palīdzība dzīvības un veselības saglabāšanai. Situācija ir tik nopietna, ka dažkārt lēmumi par bērna dzīvības glābšanu pilnībā ir atkarīgi no sabiedrības atbalsta.
Kā piemēru Dambiņa min gadījumu ar kādu meiteni, kuras ārstēšanai nepieciešamie medikamenti tika atteikti no Nacionālā veselības dienesta puses, neraugoties uz ārstu konsīlija skaidru rekomendāciju: “Tikai pateicoties ziedotāju atbalstam, mēs spējām segt šo medikamentu izmaksas trīs mēnešu periodam – vairāk nekā 50 tūkstošu eiro vērtībā. Taču risinājums no valsts puses joprojām nav rasts arī turpmākajiem mēnešiem.”
Ziedotāju palīdzība ir neaizvietojama, taču nepietiekama
Dambiņa izceļ, ka, lai gan Latvijā ir atsaucīgi cilvēki un uzņēmumi, piemēram, “Mikrotik” un daudzi citi, situācija, kurā veselības aprūpe ir tik ļoti atkarīga no ziedotājiem, nav ilgtspējīga. “Šādiem bērniem un viņu vecākiem nevajadzētu būt pilnībā atkarīgiem no sabiedrības ziedojumiem. Tas ir neprognozējami un emocionāli iznīcinoši.”
Bērnu slimnīcas fonds ik gadu palīdz arī bērniem ar retām slimībām, neiroloģiskiem traucējumiem un citām veselības problēmām, kuras valsts nespēj pilnībā segt. “Ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem, kustību traucējumiem, retām slimībām, un katrs gadījums prasa ievērojamus resursus. Ir gadījumi, kur viena bērna ārstēšanai nepieciešami pat 100 tūkstoši eiro,” stāsta Dambiņa.
Kurš būs atbildīgs?
Lai gan valsts pēdējos gados ir palielinājusi finansējumu veselības aprūpei, tas joprojām ir nepietiekams, lai risinātu visas vajadzības. Dambiņa uzsver: “Mēs saprotam, ka arī valstij ir ierobežoti resursi, taču nevaram klusēt par situācijām, kur bērnu dzīvības ir atkarīgas no ziedotājiem.”
Raidījumā “Preses klubs” tika akcentēts, ka problēmas saknes ir sistēmiskas. Nepietiekams valsts finansējums, nespēja nodrošināt inovatīvus medikamentus un iekavētas reformu ieviešanas sekas padara situāciju arvien sarežģītāku. Taču, kā uzsver Dambiņa, “Latvijā ir brīnišķīgi cilvēki, kuri atsaucas palīdzības lūgumiem, un tas ir jānovērtē. Tomēr mums kopīgi jāstrādā, lai valsts spētu uzņemties lielāku atbildību par bērnu veselību.”
