Krīze attiecības. Kā rīkoties, lai bērns neciestu no vecāku strīdiem? 0
“Ar vīru šobrīd piedzīvojam attiecību krīzi. Valda neiecietība, itin visā gribam katrs palikt pie savas taisnības. Šķiet, ka vairs neprotam tā mierīgi, bez paceltiem balss toņiem izrunāties. Sakrājušies dažādi aizvainojumi, zudusi cieņa un sapratne.
Turklāt mums ir dēls (8 gadi), kurš ir visu šo emocionālo saspīlējumu un strīdu liecinieks. Arvien vairāk viņš vēlas pavadīt laiku vienatnē, ieraujas sevī. Lai kāds arī būtu mūsu (kā vecāku) attiecību rezultāts – kā nenodarīt pāri dēlam?” jautā lasītāja Aija.
Atbild Klīniskā un veselības psiholoģe, Marte Meo terapeite, smilšu terapijas praktizētāja, (www.psihologs.mozello.lv) Eva Raucka–Pļaviņa:
“Jūsu centieni meklēt risinājumu un palīdzību norāda, ka attiecības ģimenē jums ir svarīgas un ka esat gatava rīkoties, lai kaut ko mainītu. Tas ir apsveicami!
Krīzes mūsu dzīvē mēdz būt dažādas, un katra no tām ir atšķirīga.
Iespējams, šobrīd patiešām piedzīvojat attiecību krīzi vai arī jaunu attīstības pakāpi kā laulāts pāris. Un, kā jau pati nojaušat, notiekošais ietekmē ne tikai jūs divus kā pāri, bet arī visu ģimenes sistēmu kopumā, tuviniekus, kuri ikdienā ir jums blakus. Tas, ka dēls ieraujas sevī, ir brīdinājuma signāls. Iespējams, jūtot to, ka vecāku attiecības ir saspīlētas, un esot par liecinieku strīdiem, bērns nonācis līdzatkarīgā lomā.
Nereti bērni līdz galam neizprot vecāku strīdu iemeslus un viņu uzvedību. Tie, kuri ir piespiedu dalībnieki vecāku cīņās, mēdz reaģēt dažādi – atkarībā no personības un vecuma. Piemēram, bieži vērojami gadījumi, kad mājās bērns ir noslēdzies, bet skolā kļuvis skaļāks un pat agresīvāks. Bērnam abi vecāki ir svarīgi, tieši tāpēc notiekošais ir tik grūti “sagremojams”.
Ja vecāki saprot, kas ar bērnu notiek un ir atbalstoši (nevis ignorē viņa uzvedību, rīcību un emocijas), tad ar notiekošo, arī ja gala rezultāts ir vecāku šķiršanās, var tikt galā vieglāk. Sešus līdz desmit gadus veciem bērniem ir spēcīga vajadzība tikt sadzirdētiem un atzītiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi veidot komunikāciju, pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā ar bērnu, arī divatā, veltīt viņam nedalītu uzmanību.
Ja ir grūti būt atklātiem un sarunas nevedas, varat uzsākt kopā spēlēt spēles.
Ja bērns ir ierāvies sevī, noderīgi būtu pavadīt laiku svaigā gaisā, piemēram, kopīgi dodoties pastaigās. Pārnākot mājās no skolas un darba, vienmēr centieties pārrunāt dienas notikumus. Ja bērns nevēlas sarunāties, varat atjaunot kontaktu, ietērpjot vārdos to, ko redzat, piemēram, “Es redzu, ka tu šodien atnāci mājās nedaudz agrāk.”
Iespēju robežās noteikti nevajadzētu risināt konfliktus bērna klātbūtnē. Ja jūtat, ka paši nespējat rast apmierinošu risinājumu un savaldīt savu “iekšējo nezvēru”, nebaidieties meklēt palīdzību pie psihologa vai psihoterapeita. Jo, lai palīdzētu bērnam, vispirms ir jāatrisina jūsu un jūsu vīra attiecību krīze.
Kad paši kā vecāki būsiet tikuši skaidrībā ar sevi un vēlēsieties atvieglot bērna pārdzīvojumus, kā viena no metodēm psihologu un psihoterapeitu darbā ir smilšu spēļu terapija. Tajā ar simbolu palīdzību iespējams izpaust to, kas notiek bērna iekšējā un ārējā pasaulē. Tā palīdz paust emocijas un iemācīties tās kontrolēt. Darbošanās ar smiltīm un figūrām palīdz atbrīvoties no iekšējas spriedzes.
Tā ir piemērota, lai pārstrādātu trauksmi un baiļu sajūtas. To, ko ir grūti apzināties vai izteikt vārdos, ar smilšu terapijas palīdzību var veiksmīgi piefiksēt. Tāpat konsultāciju laikā iespējams izprast un pieņemt savas jūtas.
Saspīlētu attiecību vai pat šķiršanās gadījumā būtiski ir neizmantot klusēšanas taktiku. Tā dod vaļu fantāzijām, un bērns var iedomāties, ka tieši viņš ir šo briesmīgo strīdu un dusmu cēlonis. Lai kādu risinājumu jūs kā vecāki pieņemtu, tas ir jāizskaidro bērnam viņam saprotamā valodā.
Tāpat atcerieties, ka savam bērnam vienmēr esat ļoti vērtīgs cilvēks. Atcerieties, ka esat laba arī pati par sevi. Savaldība var būt nenovērtējams atbalsts bērnam. Lai izdodas rast risinājumu!”
