Krivcovai var nākties izvēlēties – partija vai kongress 11
Pēdējā laikā krievvalodīgajā vidē par populāru personu kļuvusi juriste un viena no “Nepilsoņu kongresa” līderēm Elizabete Krivcova. Viņa izcēlusies ar ziņojumu ANO Cilvēktiesību komitejai, maldinot tās pārstāvjus par cittautiešu situāciju Latvijā. Krivcova darbojas “Saskaņas centrā”, un tās biedri viņu raksturo kā mērenu politiķi, taču viņas pēdējo gadu aktivitātes liek uzdot jautājumus, vai “mērenība” nav tikai ārējs tēls.
“Nepilsoņu kongresa” (“NK”) aktīviste ir viena no galvenajām “varonēm” Drošības policijas pārskatā kā Krievijas “tautiešu” politikas īstenotāja. Krivcova ieguvusi tiesību maģistres grādu Ludviga Maksimiliāna universitātē Minhenē. Pašlaik viņa strādā Saeimā kā frakcijas “SC” konsultante un ir deputāta Sergeja Dolgopolova palīdze. Tāpat viņa ieņem valdes locekles amatus sabiedriskajās organizācijās Tiesību institūts “Conscentia” un Latvijas Krievu kopiena. Iepriekš, būdama Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, viņa apgalvoja, ka neredzot juridiskus šķēršļus valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai. “Satversmē nav rakstīts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tam ir liela nozīme, bet tas nenozīmē, ka Satversme aizliedz papildināt šos simbolus,” neilgi pirms referenduma apgalvoja E. Krivcova. Referendums E. Krivcovai, līdzīgi kā Illarionam Girsam un vairākiem citiem aktīvistiem, deva plašāku atpazīstamību. Vēlāk tika izveidota nereģistrētā organizācija “Nepilsoņu kongress”, par kuras idejisko līderi tiek uzskatīts Aleksandrs Gapoņenko, tomēr priekšsēdētājas amatu ieņem tieši Krivcova.
“Viņai visu mūžu interesējuši nepilsoņu jautājumi, un tā viņa atrada ceļu uz “Nepilsoņu kongresu”. Viņa nav radikāla. Savā darbībā viņa ir rāmāka stila piekritēja. Viņa darbojas kongresā aiz svētas pārliecības, jo nepilsoņu jautājums mūsu sabiedrībā ir akūta problēma,” savu viedokli izsaka J. Urbanovičs. Var piekrist, ka Krivcovas stils tiešām nav tik agresīvs kā daudziem viņas kolēģiem, tomēr saturiski viņu viedoklis daudz neatšķiras. Urbanovičs norāda, ka ne ar vienu savu darbību jaunā politiķe neesot pārkāpusi partijas principus par dialoga un saskaņas meklēšanu starp dažādām sabiedrības grupām, tomēr viņš uzskata, ka Krivcovai var pienākt mirklis izlemt, kurā pusē stāvēt. “Viņa nākotnē var nonākt izvēles priekšā, jo jūtu, ka “Nepilsoņu kongress” radikalizēsies,” saka J. Urbanovičs. Viņš uzskata, ka Krivcova esot mērena, taču sabiedrība viņu “NK” kontekstā uzlūkojot uz radikāļu fona.
Kas par Krivcovas aktivitātēm sakāms “SC” deputātam Sergejam Dolgopolovam, kuru viņš algo kā savu palīdzi? “”NK” ir nevalstiska organizācija. Katram cilvēkam Latvijā ir tiesības darboties sabiedriskajās organizācijās. Neredzu pretrunas,” taisnojas S. Dolgopolovs. Par Drošības policijas ziņojumu viņš saka – iestāde nodarbojas ar savu darbu – un brīdina par riskiem, taču uzdod pretjautājumu: “Vai tad “NK” ir aizliegta organizācija?” Līdzīgi uzskati par Krivcovas darbību ir arī “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniekam Valērijam Agešinam – ikvienam “Saskaņas” biedram esot tiesības uz sabiedriskām aktivitātēm. “Ja cilvēkam nav konfliktu ar likumu un nav tiesas sprieduma par viņa darbībām, jāatceras par Satversmes 100. pantu, kurš nosaka vārda brīvību,” saka V. Agešins. “SC” uzskata, ka nepilsoņu jautājums jārisina, taču izmanto parlamentāras metodes. “Ja citas organizācijas izmanto protesta akcijas, neviens to mūsu valstī neaizliedz. Pašlaik ir atļauts tas, kas nav aizliegts, bet negribu, lai mēs ejam atpakaļ uz iepriekšējiem laikiem,” atrunājas Agešins. Viņš kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas biedrs nevarot komentēt Krivcovas nonākšanu DP pārskatā, citējot DP priekšnieka Jāņa Reinika teikto, ka viena no problēmām Latvijas drošībai esot “pļāpīgas amatpersonas”.
