Ja tehnoloģijas nemitīgi attīstās, vai nav tā, ka tas, ko šodien mācāties, rīt vairs nebūs derīgs, jo būs novecojis? 1
Ne vienmēr. Patiesībā daudzas lietas, ko šodien izmantojam, piemēram, blogos, kā teorijas un termini radušās jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Jā, tehnoloģija mainās strauji, bet cilvēku psiholoģija, tas, kā cilvēki uztvers šo tehnoloģiju, tik ātri nemainās. Programmēšanas valoda gan ātri mainās. Ko esi apguvis universitātē, tas pēc gada darbā vairs nenoderēs.
Vai tas, ko apguvāt, mācoties skolā, noderēja vēlāk, studējot tehnoloģiju jomu?
Absolūti ne! Skolā apgūtā informātika bija kaut kas vecišķs un nežēlīgi garlaicīgs. Tā tiešām asociējās ar to bālo sausiņu, kas savā dzīvē redzējis tikai monitoru. Tajā pašā laikā televīzijā rādīja tik futūristisku raidījumu kā “Nākotnes parks”. Starp to vīziju, ko radīja šis raidījums, un skolas informātikas stundām bija milzīga plaisa.
Tikai vēlāk sapratu, ka tehnoloģiju uzņēmums nebūt nenozīmē tikai datoru rūpnīcu vai programmēšanu. Aptvēru, ka tehnoloģijas nav atraujamas no jebkuras nozares. Jebkuru procesu var paātrināt vai uzlabot ar tehnoloģiju palīdzību. Tehnoloģijas nav nākotne, bet tagadne.
Kā skolās būtu jāmāca par tehnoloģijām?
Mēs esam tā saucamā digitālo imigrantu paaudze, jo tehnoloģijas esam apguvuši dzīves laikā. Savukārt mūsu bērni tehnoloģiju ziņā ir “iedzimtie”. Prasmes lietot tehnoloģijas viņiem ir iedzimtas, šīs prasmes nebūs jāapgūst. Nedrīkst bērniem, kuri vēl nemācēja staigāt, kad jau prata uzlikt datorā multenes, datorzinības skolā mācīt tikai no 5. klases un piedāvāt to, ko viņi jau sen zina un kas vairs nav interesanti! Informātikas stundās katram skolēnam būtu jāpiedāvā tādas zināšanas, kas atbilst viņa interesēm. Piemēram, skolēni, kurus interesē bioloģija, informātikas stundās var mācīties veidot datubāzes, dokumentēt eksperimentus. Bērniem jāskaidro, ja viņus interesē, piemēram, medicīna, nav obligāti kļūt par ārstu. Var strādāt tehnoloģiju jomā un radīt medicīnas lietotnes, kas tiek izmantotas slimnīcās, tādējādi palīdzot miljoniem cilvēku, nevis tikai dažiem desmitiem pacientu.
Nedrīkstam noliegt tehnoloģijas, piemēram, teikt, ka lasīt grāmatas ir labi, bet lietot planšeti slikti. Arī planšeti var izmantot ne tikai spēlēm, bet arī lai izglītotos.
Arī “Riga Techgirls” esam piedāvājušas darbnīcas bērniem. Ir jau gatavi materiāli internetā “Houreofcode” lapā, ko šādās darbnīcās var izmantot. Parasti programmētājs raksta pats tekstu, veido komandas, bet šajās darbnīcās bērniem māca programmēt, izmantojot moduļus – jau gatavas komandas. Piemēram, bērns pats samērā vienkāršā veidā var programmēt slidošanas trajektoriju princesei Elzai, saliekot moduļus, kas liek Elzai pagriezties pa labi vai pa kreisi. Bērniem tas šķiet ļoti saistoši. Bērni visu uztver daudz ātrāk nekā vecāki, kuri asistē. Vislielākā ietekme ir tieši darbam ar bērniem, jo no viņiem atkarīga rītdiena.
