Kritizē vājās arodbiedrības, kas ļāva krīzes laikā samazināt algas 0
Baltijas valstīs ir vājas arodbiedrības, kas ļāva krīzes laikā samazināt algas, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē spriedis Tartu Universitātes Ekonomikas institūta vadītājs Rauls Eametss.
Latvijā atalgojuma griezums sabiedriskajā sektorā bija 20 procenti, Igaunijā – 10 procenti. Igaunijā kopumā ienākumi samazinājās par apmēram četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, sacīja ekonomists, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pirms krīzes arī vislielākais palielinājums bija sabiedriskajā sektorā. “Baltijas valstīs krīzes laikā algas bija elastīgas, jo darba tirgū kolektīvie darba līgumi ir maz izplatīti, arodbiedrības ir vājas, nebija nodarbināto protestu. Piemēram, būvniecības sektorā, kas smagi cieta krīzes laikā, Igaunijā vispār nav arodbiedrības,” sacīja ekonomists.
Eametss norādija, ka Baltijas valstīs ekonomiskās krīzes nastu palīdzēja pārvarēt strādājošie un uzņēmēji, pašreizējā paaudze. Tikmēr Eiropas Savienībā krīzes nasta tika pārlikta uz nākamajām paaudzēm, jo visur pieauga valsts parāds, kamēr, piemēram, Igaunijas valsts parāds ir zem 10 procentiem. Igaunijai ir ierobežots instrumentu klāsts, lai stabilizētu ekonomiku, tāpēc “buferis” bija darba tirgus – samazinājās nodarbinātība, nostrādātās darba stundas, krita algas, kāpa bezdarbs. Tās ir sliktās krīzes puses, kamēr ir arī pozitīvas iezīmes, proti, ir pieaugusi konkurētspēja un uzņēmumi zināmā mērā spiestā kārtā spējuši restrukturizēties.
Tartu Universitātes Ekonomikas institūta vadītājs sacīja, ka pēc iekšzemes kopprodukta līmeņa Baltijas valstis ir atgriezušās 2005. gada līmenī, taču līdzīga situācija ir arī attīstītajās valstīs. Kolumbijas Universitātes profesors Ksavjers Sala i Martins, stāstot par krīzi Spānijā, sacīja, ka Spānijā kaut ko samazināt ir ļoti grūti, jo cilvēki protestē, dedzina bankas un cilvēki nevēlas taupības pasākumus sajust savos makos.
