Kritizē gāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus; brīdina ar pārkāpumu procedūru 1
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SRPK) padomes publiskajā konsultācijā par dabasgāzes apgādes uzņēmuma “Latvijas Gāze” izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas attiecas uz dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanu, saņemti vairāki kritiski viedokļi, noskaidroja aģentūra BNS.
Latvijas energoapgādes kompānija “Latvenergo” norādījusi, ka, iepazīstoties ar pārvades sistēmas lietošanas noteikumu projektu un skatot tos kopsakarībā ar Enerģētikas likuma un gāzes direktīvas normām, noteikumu projekti pilnībā neatbilst likuma un direktīvas prasībām. “Šādu noteikumu apstiprināšanu var radīt arī priekšnoteikumus pārkāpumu procedūras uzsākšanai par gāzes direktīvas normu neieviešanu,” atzīmēja “Latvenergo”.
Uzņēmums skaidro, ka pārvades sistēmas lietošanas noteikumu projekts paredz definēt visus pārvades sistēmas izejas punktus, no kuriem noteikumu izpratnē ir iespējams saņemt dabasgāzi – pārvades sistēmas pakalpojumus. “Izejas punktu detalizētā uzskaite liecina, ka šis uzskaitījums ir galīgs. Starp šiem dabasgāzes pārvades sistēmas izejas punktiem nav neviens izejas punktus uz dabasgāzes sadales sistēmu, kas liecina, ka pārvades sistēmas lietošanas noteikumu projekts ir piemērojams tikai un vienīgi dabasgāzes tranzītam un uzglabāšanai dabasgāzes krātuvē, bet ne Latvijas dabasgāzes lietotājiem, kas ir pieslēgti pie sadales sistēmas vai izteikuši vēlmi pieslēgties pie pārvades sistēmas tiem vēlamā vietā Latvijas teritorijā,” klāstīts “Latvenergo” vēstulē regulatoram.
Tikmēr Igaunijas gāzes pārvades sistēmas operators “EG Võrguteenus” atzīmējis, ka noteikumu projektos paredzētās pārvades kapacitātes un uzglabāšanas kapacitātes izsoles nav saistītas, kas nozīmē, ka iespējami gadījumi, kad izsoles dalībnieks uzvar izsolē par gāzes pārvades kapacitāti, bet ne par uzglabāšanas kapacitāti, vai otrādi.
Savukārt Lietuvas Enerģētikas ministrija paudusi bažas, ka trešo pušu pieeja Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmai būs nodrošināta tikai par atlikušo kapacitāti pēc Latvijas patērētāju vajadzībām, tādēļ šādi noteikumi būtu diskriminējoši ne-Latvijas patērētājiem un neievērotu tā sauktās Eiropas Savienības trešās energopaketes prasībās, kā arī būtu pretrunā ar plānoto Eiropas Enerģētikas savienības izveidi.
Līdzīgu viedokli saistībā ar trešo pusi pieeju Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmai pauda arī Lietuvas enerģētikas sektora kompānijas.
Savukārt Latvijas Nacionālā gāzes termināla biedrība atzīmējusi, ka noteikumos paredzētā pārvades un uzglabāšanas jaudas sadales kārtība priekšroku dod Krievijas piegādātāju interesēm, nenodrošinot vienlīdzīgu pieeju citiem piegādātājiem, noteikumos paredzētā kārtība neļauj krātuves lietotājiem plānot dabasgāzes piegādes saviem klientiem, kā arī noteikumos ir paredzēti daudzi nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi pārvades un uzglabāšanas jaudas iegūšanai.
Biedrība uzskata, ka abos noteikumu projektos ir paredzētas “Latvijas Gāzei” tiesības noteikt atšķirīgas prasības gan pārvades sistēmas, gan arī krātuves lietotājiem un pretendentiem, kā arī virkni ar pakalpojumu sniegšanu saistītu būtisku jautājumu regulēt citos dokumentos, kurus izstrādā “Latvijas Gāze”. Tāpat noteikumi bez pietiekama pamatojuma nav attiecināti uz “Latvijas Gāzes” akcionāru pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu izmantošanu vai vismaz uz to pakalpojumu daļu, kuru izmantošana nav saistītas ar Latvijas dabasgāzes lietotāju vajadzību apmierināšanu. “Šāda pieeja pakalpojumu pieejamības regulējumā nenodrošina Enerģētikas likumā noteikumiem paredzēto prasību – nodrošināt pretendentiem atklātu un vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem – izpildi,” uzsver Nacionālā gāzes termināla biedrība.
Jau rakstīts, ka SPRK saņēmusi kopumā 11 priekšlikumus publiskajā konsultācijā par “Latvijas Gāzes” izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas attiecas uz dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanu.
Informācija regulatora mājaslapā liecina, ka priekšlikumus par attiecīgajiem noteikumiem projektiem iesniedza Igaunijas Konkurences padome un kompānijas “EG Võrguteenus” un “Eesti Energia”, Lietuvas Enerģētikas ministrija un Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisija, kā arī uzņēmumi “Klaipėdos nafta”, “Lietuvos duju tiekimas” un “LITGAS”, savukārt no Latvijas puses komentārus iesniedza Ekonomikas ministrija, Nacionālā Gāzes termināla biedrība un “Latvenergo”.
Tāpat vēstīts, ka trešdien, 4.martā, beidzās SPRK padomes izsludinātā publiskā konsultācija par “Latvijas Gāze” izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas attiecas uz dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanu.
“”Latvijas Gāze” noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus atbilstoši likumam regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu,” iepriekš informēja SPRK.
Izstrādātie noteikumu projekti paredz, ka “Latvijas Gāze”, esot pārvades sistēmas un krātuves operatoram, ir jāpiemēro caurskatāmi un vienveidīgi līguma nosacījumi visām trešajām pusēm. Noteikumu projektos ir atrunāta kārtība un veids, kādā sistēmas lietotājiem uzzināt par brīvajām jaudām un kā tām pieteikties.
Tāpat projekti noteiks “Latvijas Gāzes” kā pārvades sistēmas un krātuves operatora tiesības un pienākumus, pārrobežu pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pakalpojumu brīvās jaudas lietošanas un rezervēšanas tiesību piešķiršanas kārtību, lietošanas kārtību un gadījumus, kādos operators drīkst pārtraukt vai ierobežot to lietošanu.
Vienlaikus noteikumu projekti noteiks pārvades sistēmas un krātuves lietotāja tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību, kā arī kārtību, kādā pārvades sistēmas operators veic balansēšanas aprēķinus.
Dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektus “Latvijas Gāze” pirmo reizi regulatoram iesniedza 2014.gada septembrī, un SPRK vairākkārt lūdza noteikumu projektus precizēt. Noteikumu gala redakcija tiks pieņemta tad, kad tiks saņemti un izvērtēti tirgus dalībnieku viedokļi.
Līdz šim piekļuve dabasgāzes pārvades sistēmai un pazemes gāzes krātuvei trešajām pusēm bija balstīta uz vienošanās nosacījumiem. Līdz publiskās konsultācijas sākšanai “Latvijas Gāze” bija noslēgusi deviņus līgumus par pārvades sistēmas un/vai krātuves pakalpojumu lietošanu.
“Latvijas Gāze” nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un realizāciju. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International”, “Gazprom” un “Itera Latvija”.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs ‒ enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā ‒ aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.
