Vai ar attālināto skološanos var aizstāt klātienes mācības? Ministrijas aptauja atklāj, kuri ir visneapmierinātākie 4
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visneapmierinātākie ar to, kā skolas īstenojušas attālinātās mācības, ir vecāki, paši skolēni skolu veikumu pandēmijas laikā vērtē augstāk, bet vēl labākās domās par paveikto ir pedagogi.
Tādi secinājumi rodas, apskatot pirmos rezultātus aptaujai, ko ar platformas “Edurio” starpniecību veikusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Aptauja gan joprojām turpinās, taču līdz 2. jūnijam bija atbildējuši 8600 skolēni, 3490 skolotāji un 6700 vecāki.
Nevar salīdzināt
Jāsaka, ka aptaujas metodika gan veidota tā, lai nebūtu iespējams salīdzināt skolēna ieguvumus un skolu darbu klātienes un attālinātajās mācībās. Piemēram, jautāts, kā skola nodrošināja attālināto mācīšanos. Iespējamie atbilžu varianti: ļoti labi, drīzāk labi, ne labi, ne slikti, drīzāk slikti, ļoti slikti.
Lielākā daļa izvēlējusies pirmos divus atbilžu variantus. Atbildi “ļoti labi” snieguši tikai 35% vecāku, jau 40% skolēnu un pat puse visu aptaujāto pedagogu.
“Drīzāk labi” atzīmēja 43% vecāku un skolēnu, kā arī 45% pedagogu. Neviens no skolotājiem nav atzinis, ka skola darbojusies slikti vai ļoti slikti, taču skolēnu vidū tik kritiski bijuši trīs, bet vecāku vidū – seši procenti.
Līdz ar to IZM secina, ka attālinātās mācības vērtētas pozitīvi.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska spriež, ka lielākā daļa attālinātajās mācībās iesaistīto esot adaptējušies jaunajā situācijā.
Bet vai tas nozīmē, ka ar attālināto skološanos var aizstāt klātienes mācības? Diez vai. Domājams, ka liela daļa respondentu ir vērtējuši, ka skolu darbība attiecīgajos apstākļos bija laba.
Jo vismaz kaut kādas mācības taču notika, taču diez vai augsti vērtēta šajos attālināto mācību mēnešos iegūtās izglītības kvalitāte. Lai redzētu patieso ainu, būtu jāpiedāvā, piemēram, desmit ballu skalā salīdzināt klātienes un attālināto mācību efektu. Tad būtu daudz skaidrāk redzams, cik pozitīva ir mācīšanās mājās.
Kāda vecāku pārliecība?
Uz jautājumu, vai esat pārliecināts, ka bērns attālinātajās mācībās kaut ko iemācījies un vērojama izaugsme, patiešām pozitīvi atbildējuši tikai 12% vecāku, kas par to esot ļoti pārliecināti. 42% ir drīzāk pārliecināti, 24% – ne pārliecināti, ne nepārliecināti, 17% ir drīzāk nepārliecināti, bet pieci procenti – ļoti nepārliecināti.
IZM izrēķinājusi, ka 54% atbilžu bijušas pozitīvas. Tātad vairākums, kaut ne pārāk pārliecinošs. Turklāt jājautā, vai tie, kuri uzskata, ka jaunas prasmes un zināšanas iegūtas, šo vērtējumu attiecina tieši uz mācību vielu.
Visticamāk, ka ne, ko netieši apliecināja arī Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks, atzīstot, ka daudzi vecāki atzīmējuši, ka bērns iemācījies plānot laiku, apguvis pašvadītās mācīšanās un informācijas meklēšanas prasmes.
“Varēju ilgāk pagulēt”
Paši skolēni, vaicāti, kas palīdzējis attālinātās mācībās, visbiežāk – 57% gadījumu – atzīmējuši, ka tā bijusi ģimene. Teju tikpat daudz skolēnu – 55% gadījumu – kā pozitīvu aspektu norādījuši to, ka varēts ilgāk pagulēt un mācībām izmantot internetu.
Savukārt visnegatīvākais attālināto mācību aspekts skolēniem bijis tas, ka pietrūka skolotāja skaidrojuma (sk. grafiku).
No skolotāju sniegtajām atbildēm var secināt, ka pat 99% pedagogu skolēnus konsultējuši arī individuāli, visbiežāk – 83% gadījumu – tas noticis, sūtot e-pastus. G. Catlaks vērtē, ka tas, iespējams, nav efektīvākais veids.
25% skolotāju attālināto mācību laikā nav organizējuši nevienu tiešsaistes stundu. Visas stundas tiešsaistē vadīja tikai pieci procenti pedagogu. Visbiežāk – 43% gadījumu – skolotāji atbildējuši, ka tiešsaistē organizētas dažas mācību stundas.
Tāpēc IZM sola vasarā uzlabot skolotāju digitālās prasmes. I. Šuplinska rosina skolas veikt datoru inventarizāciju, kā arī vecākus un skolēnus gādāt par to, lai mājās būtu atbilstošas tehnoloģijas. Piemēram, skolēnu vasarā nopelnīto varētu ieguldīt jaunā datorā.
Anketā tika arī jautāts, kā pietrūkst, lai veiksmīgi turpinātu attālinātās mācības. Tas liek domāt, ka iespēja neatsākt klātienes skološanos ir diezgan liela.
Plāno vienotu virtuālo platformu
I. Šuplinska skaidro, ka tehnoloģijas mācību darbā aizvien aktīvāk izmantos arī turpmāk neatkarīgi no tā, vai nākamajā mācību gadā turpināsies attālinātās vai atsāksies klātienes mācības.
Piemēram, mācību procesu varētu plānot tā, lai skolēns pirms jaunas vielas apguves pats izpēta digitālos resursus par attiecīgo tēmu, noskatās video un skolā papildina zināšanas, piemēram, veicot praktisku eksperimentu.
Turklāt izglītības un zinātnes ministrei tīk uzsvērt attālināto mācību pozitīvo efektu. Piemēram, šādās mācībās esot vieglāk pielāgoties katra skolēna vajadzībām, līdz ar to mācīšanās kļūstot vienlīdzīgāka.
Plānots arī izveidot vienotu, mācībām piemērotu virtuālo platformu. Attālinātajās mācībās tā bijusi viena no problēmām, ka skolotāji lietojuši dažādas platformas saziņai ar skolēniem, kas varēja radīt sajukumu un tehniskas problēmas.
Grūtības jauniešiem, kam labas sekmes
Kādu iespaidu uz pusaudžiem atstājušas attālinātās mācības?
Emīls Ūdris, Pusaudžu resursu centra virsvadītājs: “Novērojumi liecina, ka vismaz sākumā lielākas grūtības attālinātās mācības radīja tiem jauniešiem, kuriem ir labas sekmes.
Acīmredzot viņi ir labi pielāgojušies skolas videi un nu bija grūti pielāgoties citai situācijai. Savukārt tiem jauniešiem, kam skolā ir kādas problēmas un kas biežāk ir mūsu klienti, attālinātas mācības bija piemērotākas, samazinājās spriedze un dažādas uzvedības problēmas.
Bija gadījumi, kad vecāki, kas bija pieteikuši bērnus konsultācijām, tās atteica, sakot, ka vairs nav aktuāli. Bērni bija vairāk mājās, mazāk tikās ar vienaudžiem, samazinājās, piemēram, dažādu vielu lietošana. Tas daļai vecāku lika justies drošāk.
Kopumā centra noslodze attālināto mācību laikā samazinājās. Daļēji gan tas saistīts ar to, ka pārgājām uz attālinātu konsultēšanu un tāda ne visiem klientiem bija ērta vai pieejama.
Attālinātās mācības saistītas ar to, ka pašiem jāplāno savs laiks, lielāka atbildība ir vecākiem, taču arī mēs centāmies palīdzēt, piemēram, plānot laiku.”
